23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Jāņi / Līgo svētki Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.
Ziemassvētki Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Ziemassvētki Skujiņām smaržot,
Svecītēm degt.
Svētku priekam
Ikdienu segt!
Lieldienas Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Vārda diena Šodien saulstari zeltainās lapas pilda,
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.
Katrai dienai Dakteris teica ka varu dzert vienu dienu nedēļā
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Valentīndiena / Mīlestība mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem

mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Jaunais gads Kā putnēns mazs
Pa kailiem zariem lēkā
Tā dzīves ceļš
Mūs nezināmā nes
Draudzība Draudzība ir zelta stīga
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Ziemassvētki Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Draudzība Tev netrūkst smaidu, labestības siltas,
Ko katrai dienai proti iedot līdz.
Tu māki uzcelt mīlestības tiltu,
Kam, pāri ejot, sirdī ienāk rīts.
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
Dzimšanas diena Visu to labo un skaisto
Visu, ko vēlies tu sev,
To šajā skaistajā dienā
No sirds es novēlu tev!
Valentīndiena / Mīlestība Trīs sīkas asins lāses,
Trīs no pašas sirds
Trīs sīki, mīļi vārdi
Tevi mīlu es...
Valentīndiena / Mīlestība Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Valentīndiena / Mīlestība Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/
Ziemassvētki Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks.
Jaunais gads Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod!
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais Gads!
Ziemassvētki Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Valsts svētki Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga

(O. Vācietis)
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt!
Lieldienas Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
Valentīndiena / Mīlestība Ir skaista šī diena,
Un vējš no jūras pūš.
Atsūti man ziņu
ko sirds Tava jūt!!!
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
Jāņi / Līgo svētki Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.