23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Bērniņa piedzimšana Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
Jaunais gads Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Katrai dienai Es meitiņa kā rozīte,
Daiļa augu dārziņā.
Mans tētiņš kā saulīte,
Smaida rītā vakarā!
Dzimšanas diena Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem.
Dzimšanas diena Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā!
Smieklīgie pantiņi Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Kāzas un kāzu jubilejas Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts.
Draudzība ir pamats lielai mīlai.
Mīlestība - uzticības vērta.
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai svētku dienā vēlam,
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku.
Katrai dienai Es prasīju dievam gaismu, viņš iedeva sauli
Es prasīju dievam ūdeni, viņš iedeva okeānu
Es prasīju dievam maizi, viņš iedeva torti
Es prasīju dievam eņģeli, viņš iedeva TEVI!
Dzimšanas diena Gadu skrējiens nav apturams,
Visu klās laika sniegs,
Paliks caur mūsu dvēselēm
Cilvēkiem dotais prieks!
Jaunais gads Tīģer gads jau atnācis,
Bet nekas nav sanācis;
Ne man miljons, ne man triljons,
Ko es mīļi palūdzos…
Ko tu raud par niekiem šādiem,
Paskat kā ir citiem tādiem!
Ne mājokļa, ne naudas nava,
Vismaz veselība laba!
Jaunais gads Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/
Ziemassvētki Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Lieldienas Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Vēlējumi Dievs lai piedod visus grēkus,
organismam jaunus spēkus,
vairāk naudas, vairāk baudas,
lieliem darbiem vairāk jaudas!
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
Jāņi / Līgo svētki Latvju tauta stipra bija
Dižas dienas vakarā.
Vēl kuplāka viņa kļuva
Papardes ziedu sakarā.
Dzimšanas diena Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties!
Dzimšanas diena Vēl ausīs šūpļa dziesma skan
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Izlaidums Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā,
Cauri mūžībai skan.
Ziemassvētki Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.
Ziemassvētki Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs.
Vēlējumi Lai dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Kāzas un kāzu jubilejas Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.