Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!

Līga Spole Sūtīt e-kartiņu
***
Skaisti vārdi,
Pēc tam sāpes...
Vēlos pateikt Tev -
Nav un nebūs
Vairs nekā !

Jūtas zud,
Kā jūrā ieplūst
Ved mani prom
No mīlas šīs
Lai vairs sāpes nejustu tā. Sūtīt e-kartiņu
Tālu debess malā zelta vaigzne mirdz
Pusnaktī par Tevi domā mana sirds
Rīts aust, vakars tumst
Mana sirds pēc tevis skumst. Sūtīt e-kartiņu
Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...

Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.

Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?

Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\ Sūtīt e-kartiņu
Kā lai sāpes remdē
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\ Sūtīt e-kartiņu
Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots. Sūtīt e-kartiņu
Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt. Sūtīt e-kartiņu
Nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu. Sūtīt e-kartiņu
Ir viena sirds, kas tevi mīl,
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot. Sūtīt e-kartiņu
Smaidot mīli zēnu,
Smaidot skūpsti to,
Smaidot atņem sirdi,
Smaidot pamet to Sūtīt e-kartiņu
Ir sāpes, ko nevar dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu…
Nostājas blakus Tev draugi un klusē
Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu. Sūtīt e-kartiņu
Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt e-kartiņu
Pasaki čalīt, kāpēc tas tā
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst. Sūtīt e-kartiņu
Es sapnī redzēju - Tu raudāji
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt? Sūtīt e-kartiņu
Manas acis skumju pilnas
Raugās tālā nākotnē
Tikai vilšanās un bēdas
Ir aiz manis pagātnē. Sūtīt e-kartiņu
Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts. Sūtīt e-kartiņu
Ejam nu mēs ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos! Sūtīt e-kartiņu
Bij par agru iet prom,
bet dzīve jau galā
bez Tevis man jādodas,
nu ir uz mājām Sūtīt e-kartiņu
Cik žēl, ka pasaules telpās
Tik ātri ziemelis dvešs.
Cik žēl, ka draugu vidū
Draugs draugam reiz kļūst svešs! Sūtīt e-kartiņu
Vakarā kad jūra sapņo
un kad saule aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet Sūtīt e-kartiņu
Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod! Sūtīt e-kartiņu
Manas lūpas piekusušas,
bez taviem skūpstiem.
Mans ķermenis piekusis
bez taviem apskāvieniem,glāstiem.
Manas acis aizveras
neredzot tevi.
Es skumstu pēc tevis! Sūtīt e-kartiņu
Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej… Sūtīt e-kartiņu
Es baidos būt klusumā.
Tur esi tu tuvumā,
Nevietā, nelaikā,
Ne savā izskatā. Sūtīt e-kartiņu
Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man! Sūtīt e-kartiņu
Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi... Sūtīt e-kartiņu
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis! Sūtīt e-kartiņu
Es eju pa lauku un meklēju draugu
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu. Sūtīt e-kartiņu
Es alku atgūties, lai varu tālāk iet -
Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?". Sūtīt e-kartiņu
Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr... Sūtīt e-kartiņu
Tik ļoti sāp, ja tevis nav man blakus
Un zinu, ka nekas vairs nebūs tā, kā agrāk,
Es vēlos satikt tevi, ko lai vēl es saku
Bet zinu - sniegs jau aizpūtis ir taku... Sūtīt e-kartiņu
Kāpēc tā bija jānotiek?
Tu aizgāji un paliku es viena.
Kāpēc man vienai tumsā jāpaliek,
Ja apkārt staro gaiša diena? Sūtīt e-kartiņu
Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs... Sūtīt e-kartiņu
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Tas izplēn un pazūd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek. Un mirdz. Sūtīt e-kartiņu
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt e-kartiņu
Brīžos, kad dvēsele sāpēs tvīkst
Un nogurst zem dzīves svara,
Ikvienam kāds ir vajadzīgs,
Kam visu pasacīt varam -
Tāds, kas sapratīs tevi,
Kam vari uzticēt sevi. Sūtīt e-kartiņu