Šovakar, kad rotaļīgi
Aiz loga lietus lāses krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!
Un nebēdā par pazudušo sniega segu,
Kas mūsu dvēseles var sasildīt!
Jo īstā svētku noskaņa,
Tikai mūsu sirdīs mīt!
Salatētim gara bārda
Vairāk neteikšu ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man lūdzu mantiņu..
Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam
Mežā auga eglīte
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.

Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.

Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!
/Džellija A./
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pārpārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Krīt pārslas,kavēdamās logā...
Ir atkal Ziemassvētku laiks
Un brīnums,sajūtos kā senāk,
Es sajūtos kā bērnībā...

Balts galdauts,svaigas maizes garša,
Balts miers aiz mana loga zied.
Un miers,kāds sirdī tikai bērnam,
Miers bērna sirdī klusi dzied...
To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.
Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”

/Valdis Keris/
Kas tur nak pa laukiem dross
kam tas kazoks balts un plats
tur ar svetku eglem kosam
nak no meza jaunais gads!!!
nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ!
Ak tas salatētis,
Pilnu maisu dāvanu
Atnesis un nolicis,
Katram sirdī salicis.
Ir laiks...salikt pagātni pa plauktiņiem...sakārtot domas,
nosvērt labo un slikto, nomazgāt spārnus...
Apzāģēt spīta radziņus, satikties ar sirdsapziņu,
piezvanīt dvēselei un apjautāties kā klājas...
pārbrist nevaļas grāvjus un padzert tēju ar nokavētiem saullēktiem
un ieskatīties patiesībai acīs,
izsolē pārdot grēkus....
un mīlēt kā nekad!
Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts
Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!
Ziemassvētki nāk pār kalniem-
Prieki veciem, prieki jauniem!
Salavecis smagi elš -
Tāls no Ziemeļpola ceļš.
Zvaniņš skan,Zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode piere Nazis niere
Visiem zvani skan
Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.

Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc!
Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt;
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,

Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.

Mums cerība laimes pakavus

No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Salatētim četri vaigi
Divi maigi,divi baigi
Maigos vaigos sārtums iekšā
Baigiem vaigiembikses priekšā.
Ziema nāk, ziema nāk
Salavecim bikses plīst
Piparkūkas pieēdies
Un lab daudz saēdies.
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā -
Skaties, Ziemassvētki klāt!
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!