5. Aprīlī vārda dienu svin


Vija
Vidaga
Aivija

Vārda dienu 5. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aivijs, Vidaija, Vide, Videga, Vīdega, Vijars, Vijārs

Vārdu skaidrojumi.

Vija - Stikla kalna kāpēja. Ir izcilas spējas lasīt zvaigznēs un izprast riskantos cilvēka zemapziņas slāņus. Interesējas par politiku. Nekad neizsamist un zina, cik dīvaini viss dzīvē mainās: te prieks, te izmi­sums, te izlīdzinājuma sajūta. Ja ari iekrīt pamatīgā tintē, rāpjas laukā un lepni paceltu galvu soļo tālāk.

Vidaga - Vaiga sviedros pūlas iekļūt augstākajā sabiedrībā, jo nevar samierināties ar iesūnojušu vidi. Lai gan arī šis sapnis ir maldīgs. Taču maldīties ir cil­vēciski.

Aivija - Nesaudzīga smējēja, spriņģotāja un delve­rē. Taču laime nāk viņai pretī, uzdāvinot kārtīgu «va­nagu», ar kuru brīžus vadīt saldkaismē un neprātā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


5. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Otrās Lieldienas*
Valentīndiena / Mīlestība Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Ziemassvētki Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.

Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.

Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.

/I. Ziedonis/
Ziemassvētki Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie.
Ziemassvētki Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
sudrabiņu risināja.
Vārda diena Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselam un jaunam,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans.
Vēlējumi Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Skumjās Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man!
Lieldienas Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Lieldienas Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku!
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/
Rupjie pantiņi (18+) Zirneklis ar pliku dirsu;
Staigāja pa zemes virsu.
Milicis to redzēdams-
Skrēja kastēs bezdēdams!
Rupjie pantiņi (18+) Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir.
Kāzas un kāzu jubilejas Vieglu taku, raitu soli
Divatā staigājot,
Lai netrūkst mīļu vārdu
Visu mūžu dzīvojot.
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Katrai dienai Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/
8. marts Ak sieviete, ak sieviete -
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Vēlējumi Es gribu dāvāt Tev rītu --
Baltu kā pīpenes ziedu --
Ar pļavas sudrabu smilgas skarā
Un rasas dimantiem dzeguzes zvanā.
Es gribu dāvāt Tev dienu --
Zeltainu kā pīpenes ziedu --
Ar dzintara medainām lāsēm
Bites skrējienā ašā.
Ar pērļu mirdzumu skropstās
Lai izsmaržo naktsvijole --
Kā noslēpums un kā brīnums
Par visu, kam jānotiek
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Dzimšanas diena Tie gadiņi,tie gadiņi,
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk!
Dzimšanas diena Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Dzimšanas diena Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots mirkļu ir ikkatrā dienā-
Vai tu radzi, cik tu bagāts esi!