4. Aprīlī vārda dienu svin


Valda
Herta
Ārvalda
Ārvalds
Ārvaldis

Vārda dienu 4. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arvalda, Arvaldis, Arvalds, Arvaldina

Vārdu skaidrojumi.

Valda - Trakā virpulī, jūtoņā, aizrautība valda nemana, ka paiet mūžība. «Fifīga» un ekstravaganta. Darbīga, viņai patīk spēlēties ar uguni, jo ciena asas izjūtas. Viegli lec pāri citu būvētām barjerām.

Herta - Lietišķa, reāli veido pamatu zem kājām, zina, kas ir draugs, kas - ienaidnieks. Tiek galā ar panākumiem. Arī ģimenē veido noturīgu klimatu. Ne­būvē gaisa pilis. Prāts viņai apslāpē jūtas.

Ārvalds - Māk uz visu skatīties no jauna skatupunkta.

Ārvalda - Ārvalda pārstāv to sieviešu tipu, kas līdzinās tumšam medum. Tās ir gludas un saldas, un neiedomājami lipīgas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pareizticīgo Lieldienas*
    2010. gadā - 4. aprīlis
    2011. gadā - 24. aprīlis
    2012. gadā - 15. aprīlis
    2013. gadā - 5. maijs
    2014. gadā - 20. aprīlis
    2015. gadā - 12. aprīlis
    2016. gadā - 1. maijs
    2017. gadā - 16. aprīlis
    2018. gadā - 8. aprīlis
    2019. gadā - 28. aprīlis
    2020. gadā - 19. aprīlis
  • Pirmās Lieldienas*
    Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

    Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

    Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
    Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

    Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana.
    Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

    Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.
    Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
    Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
    Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

    Autors: www.liis.lv

    2010. gadā 4. aprīlī
    2011. gadā 2. aprīlī
    2012. gadā 8. aprīlī

4. Aprīlī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1961 - latviešu aktrise Maija Apine
Smieklīgie pantiņi Rūķīts iekrīt akā
Tur kur vardes kakā,
Liela varde bubina
Rūķīts dirsu rubina. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja tev dzīvē gadās bēdas,
Raksti tās uz kājas pēdas.
Kā tu pēdu zemē liksi,
Tā no bēdas vaļā tiksi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ne sniegputeņi,nedz ar' aukstie vēji,
Lai nespēj tavu smaidu sejā dzēst.
Jo visam, kam tu prieku sirdī sēji,
Pat leduspuķei, ziedos uzziedēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jautra atnāk gadu mija,
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu Tev! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Un ne jau tam ka skaisti
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Taču man nav bail no šīs tikšanās dienas,
Ceļš pie tevis bija man grumbains un grūts..
Kāpēc man tev jāteic, ka nebij neviena, -
Jā, es zinu acis, kas mīlē un lūdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā rasa lāsi
Ik rītu no jauna rast,
Prieku ikdienas ritmā
Nosargāt prast! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to, kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
(A.Auziņš) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šeku, reku kā no gaisa
Salatēvs nak ar maisu.
Maisā šampis zacenīte
Līdzās smuka sniegbaltīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Rīt uz skolu jāiet man.
Gribu labas sekmes gūt.
gribu dabūt 8. 9.
Lai es varu tālāk iet... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdu.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaisles un jūtu.
Bet manā sirdī esi tikai Tu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu