4. Aprīlī vārda dienu svin


Valda
Herta
Ārvalda
Ārvalds
Ārvaldis

Vārda dienu 4. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arvalda, Arvaldis, Arvalds, Arvaldina

Vārdu skaidrojumi.

Valda - Trakā virpulī, jūtoņā, aizrautība valda nemana, ka paiet mūžība. «Fifīga» un ekstravaganta. Darbīga, viņai patīk spēlēties ar uguni, jo ciena asas izjūtas. Viegli lec pāri citu būvētām barjerām.

Herta - Lietišķa, reāli veido pamatu zem kājām, zina, kas ir draugs, kas - ienaidnieks. Tiek galā ar panākumiem. Arī ģimenē veido noturīgu klimatu. Ne­būvē gaisa pilis. Prāts viņai apslāpē jūtas.

Ārvalds - Māk uz visu skatīties no jauna skatupunkta.

Ārvalda - Ārvalda pārstāv to sieviešu tipu, kas līdzinās tumšam medum. Tās ir gludas un saldas, un neiedomājami lipīgas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pareizticīgo Lieldienas*
    2010. gadā - 4. aprīlis
    2011. gadā - 24. aprīlis
    2012. gadā - 15. aprīlis
    2013. gadā - 5. maijs
    2014. gadā - 20. aprīlis
    2015. gadā - 12. aprīlis
    2016. gadā - 1. maijs
    2017. gadā - 16. aprīlis
    2018. gadā - 8. aprīlis
    2019. gadā - 28. aprīlis
    2020. gadā - 19. aprīlis
  • Pirmās Lieldienas*
    Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

    Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

    Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
    Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

    Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana.
    Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

    Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.
    Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
    Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
    Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

    Autors: www.liis.lv

    2010. gadā 4. aprīlī
    2011. gadā 2. aprīlī
    2012. gadā 8. aprīlī

4. Aprīlī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1961 - latviešu aktrise Maija Apine
Dzimšanas diena Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaungada vēji, kad klauvēt sāk logā,
Vecais, kad jaunajam atskaiti dod,
Lai arī Tavi vecgada sapņi,
Jaunajā gadā piepildi rod! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz laimītes es tev veltu
Prieku, laimi un galvenais veselību
Tu mani audzināji no zīdaiņa pēdiņām
Tu mana mīļā māmulīte esi un vienmēr būsi
Daudz mīļu sveicienu dzimšanas dienā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tev veselība stipra
Nesāp kauli, neķer griba
Latiņi lai makā krīt
Laimes smaidi katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ
jož! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev.
Draugu sveikts un apčabots -
Lai tev vārdam šodien GODS! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā peņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas diena! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi, -
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte ... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lepni nāca Salatēvs,
Cilpām kājas mētādams.
Kā tam kājas nemētāt -
Treji ali vēderā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Brīžos, kad dvēsele sāpēs tvīkst
Un nogurst zem dzīves svara,
Ikvienam kāds ir vajadzīgs,
Kam visu pasacīt varam -
Tāds, kas sapratīs tevi,
Kam vari uzticēt sevi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam ar pātadziņu tiks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
(I.Skapste) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu