4. Aprīlī vārda dienu svin


Valda
Herta
Ārvalda
Ārvalds
Ārvaldis

Vārda dienu 4. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arvalda, Arvaldis, Arvalds, Arvaldina

Vārdu skaidrojumi.

Valda - Trakā virpulī, jūtoņā, aizrautība valda nemana, ka paiet mūžība. «Fifīga» un ekstravaganta. Darbīga, viņai patīk spēlēties ar uguni, jo ciena asas izjūtas. Viegli lec pāri citu būvētām barjerām.

Herta - Lietišķa, reāli veido pamatu zem kājām, zina, kas ir draugs, kas - ienaidnieks. Tiek galā ar panākumiem. Arī ģimenē veido noturīgu klimatu. Ne­būvē gaisa pilis. Prāts viņai apslāpē jūtas.

Ārvalds - Māk uz visu skatīties no jauna skatupunkta.

Ārvalda - Ārvalda pārstāv to sieviešu tipu, kas līdzinās tumšam medum. Tās ir gludas un saldas, un neiedomājami lipīgas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pareizticīgo Lieldienas*
    2010. gadā - 4. aprīlis
    2011. gadā - 24. aprīlis
    2012. gadā - 15. aprīlis
    2013. gadā - 5. maijs
    2014. gadā - 20. aprīlis
    2015. gadā - 12. aprīlis
    2016. gadā - 1. maijs
    2017. gadā - 16. aprīlis
    2018. gadā - 8. aprīlis
    2019. gadā - 28. aprīlis
    2020. gadā - 19. aprīlis
  • Pirmās Lieldienas*
    Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

    Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

    Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
    Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

    Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana.
    Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

    Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.
    Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
    Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
    Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

    Autors: www.liis.lv

    2010. gadā 4. aprīlī
    2011. gadā 2. aprīlī
    2012. gadā 8. aprīlī

4. Aprīlī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1961 - latviešu aktrise Maija Apine
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Paliec sveiks skaistulīt
Neaizmirsti atrakstīt.
Adrese tev zināma
Atbilde būs mināma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Šai zemei visvairāk ir vajadzīgs laimīgu pāru,
Lai nenāktos dzimtas no rakstiem dzēst.
Aizdegsim siltas sveču liesmas
Lai atkal pie šūpuļiem satiktos mēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tīģer gads jau atnācis,
Bet nekas nav sanācis;
Ne man miljons, ne man triljons,
Ko es mīļi palūdzos…
Ko tu raud par niekiem šādiem,
Paskat kā ir citiem tādiem!
Ne mājokļa, ne naudas nava,
Vismaz veselība laba! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpolu svētdienā,saulītes staros,
Pūpolu kokā sēž pūpoli baros.
Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz,
Lai šajā dienā Tev priecīga sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt tev-
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ļergas mucā mušas dzīvo,
Jēkabs ļergas mucu tirgo.
Vilis nopērk ļergas buņdžu,
Ļergas buņdžā iekšā kaņdža.
vilis ielien miskastē,
Buņdžu ieliek azotē.
Miskasti kad attaisa,
Smaka tur ir briesmīga.
Izlien ārā bomzītis,
Saka-Esmu piedzēries. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Esam dirsā galīgā,
Nav kas atnāk palīgā,
Sāksim galvas kopā likt,
Kā no dirsas laukā tikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kādu laimi, lai mēs Tev vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,
Tik no mūsu siltās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Upe tek uz rieteņiem
Puika pāri brien
Kule karas ūdenī
Zuši dirsā lien Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Velu tev laimi, kas nebeidzas.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Aizbraucu uz džungļiem es,
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu