4. Aprīlī vārda dienu svin


Valda
Herta
Ārvalda
Ārvalds
Ārvaldis

Vārda dienu 4. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arvalda, Arvaldis, Arvalds, Arvaldina

Vārdu skaidrojumi.

Valda - Trakā virpulī, jūtoņā, aizrautība valda nemana, ka paiet mūžība. «Fifīga» un ekstravaganta. Darbīga, viņai patīk spēlēties ar uguni, jo ciena asas izjūtas. Viegli lec pāri citu būvētām barjerām.

Herta - Lietišķa, reāli veido pamatu zem kājām, zina, kas ir draugs, kas - ienaidnieks. Tiek galā ar panākumiem. Arī ģimenē veido noturīgu klimatu. Ne­būvē gaisa pilis. Prāts viņai apslāpē jūtas.

Ārvalds - Māk uz visu skatīties no jauna skatupunkta.

Ārvalda - Ārvalda pārstāv to sieviešu tipu, kas līdzinās tumšam medum. Tās ir gludas un saldas, un neiedomājami lipīgas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pareizticīgo Lieldienas*
    2010. gadā - 4. aprīlis
    2011. gadā - 24. aprīlis
    2012. gadā - 15. aprīlis
    2013. gadā - 5. maijs
    2014. gadā - 20. aprīlis
    2015. gadā - 12. aprīlis
    2016. gadā - 1. maijs
    2017. gadā - 16. aprīlis
    2018. gadā - 8. aprīlis
    2019. gadā - 28. aprīlis
    2020. gadā - 19. aprīlis
  • Pirmās Lieldienas*
    Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

    Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

    Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
    Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

    Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana.
    Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

    Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.
    Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
    Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
    Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

    Autors: www.liis.lv

    2010. gadā 4. aprīlī
    2011. gadā 2. aprīlī
    2012. gadā 8. aprīlī

4. Aprīlī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1961 - latviešu aktrise Maija Apine
Lieldienas Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tik draudzība dzivē
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānišam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānits savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīli visu, bet piederi vienam.
Esi kā zvaigzne, bet nespīdi katram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziema nāk, ziema nāk
Salavecim bikses plīst
Piparkūkas pieēdies
Un lab daudz saēdies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sūda rūķis pimpi spaida
Savu mazo bērnu gaida
Sniegbaltīte kājas pleš
Lai tas balto iekšā dveš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.

(E.Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Makšķernieki izvelk lomu
beigtu pastnieku ar somu
tikmēr lācis žagatu
māca taisīt špagatu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam bus Jāņu vakarā,
Jauns Jānīts jāuztais. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai pie tavas pieres egle
Zaļu plaukstu maigi liek,
Lai neviena bēda tevi
Jaunā ceļā nesatiek. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.

Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur stāv kalniņā līgo,līgo
Alus krūze rociņā,līgo.
Jānīts meklē līgaviņu,līgo,līgo
Vai tik nav papardēs ,līgo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kā jau vienmēr zilās tālēs
debesis tik mirks un bālēs
zaļie apmetņi lietu kavēs
debesīs putni gavēs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu