4. Aprīlī vārda dienu svin


Valda
Herta
Ārvalda
Ārvalds
Ārvaldis

Vārda dienu 4. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Arvalda, Arvaldis, Arvalds, Arvaldina

Vārdu skaidrojumi.

Valda - Trakā virpulī, jūtoņā, aizrautība valda nemana, ka paiet mūžība. «Fifīga» un ekstravaganta. Darbīga, viņai patīk spēlēties ar uguni, jo ciena asas izjūtas. Viegli lec pāri citu būvētām barjerām.

Herta - Lietišķa, reāli veido pamatu zem kājām, zina, kas ir draugs, kas - ienaidnieks. Tiek galā ar panākumiem. Arī ģimenē veido noturīgu klimatu. Ne­būvē gaisa pilis. Prāts viņai apslāpē jūtas.

Ārvalds - Māk uz visu skatīties no jauna skatupunkta.

Ārvalda - Ārvalda pārstāv to sieviešu tipu, kas līdzinās tumšam medum. Tās ir gludas un saldas, un neiedomājami lipīgas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pareizticīgo Lieldienas*
    2010. gadā - 4. aprīlis
    2011. gadā - 24. aprīlis
    2012. gadā - 15. aprīlis
    2013. gadā - 5. maijs
    2014. gadā - 20. aprīlis
    2015. gadā - 12. aprīlis
    2016. gadā - 1. maijs
    2017. gadā - 16. aprīlis
    2018. gadā - 8. aprīlis
    2019. gadā - 28. aprīlis
    2020. gadā - 19. aprīlis
  • Pirmās Lieldienas*
    Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

    Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

    Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
    Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

    Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana.
    Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

    Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.
    Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
    Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību.
    Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

    Autors: www.liis.lv

    2010. gadā 4. aprīlī
    2011. gadā 2. aprīlī
    2012. gadā 8. aprīlī

4. Aprīlī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1961 - latviešu aktrise Maija Apine
Valentīndiena / Mīlestība Slidens manā ceļā un dzīvē ir ledus,
Tikai plaukstas tiesa starp dzīvot un mirt.
Es pa ļoti slidenu ceļu tev vedu
To, kas vistrauslākais pasaulē ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli Tev uz pleca roku liek –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Es sapnī redzēju - Tu raudāji
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Vai tā taisnība vai māns
Pārnāk bračka knapjš un vājš
Polšu pirkt tepat uz bodi
Gāja viņš ap zemes lodi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle,glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Šai zemei visvairāk ir vajadzīgs laimīgu pāru,
Lai nenāktos dzimtas no rakstiem dzēst.
Aizdegsim siltas sveču liesmas
Lai atkal pie šūpuļiem satiktos mēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku egle mirdz,
Incim atmaigusi sirds,
Stāv pie egles skujas glāsta
Rupjus vārdus dāsni bārsta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Bļaudams zaķis mežā lēca
un no sāpēm skaļi brēca,
vilks tam olas nokrāsoja
un pie sētas pienagloja!
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Un mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
/I. Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu