Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Tu jau to zini ka visādi iet
Nez, kur tās nelaimes rodas
Laboties gribas bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
(R.Andersone)
Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.
Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu.
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Mīlestība brauc.
Visi berni mīļi labi,
Pantiņu šo dzied!
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzinai
Pati sevi netaupija
Balti mani audzinot
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Ka saulīte debesīs
Ta mirdzoša zvaigsnīte!
Ko lai mamiņai es veltu ?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.