17. Maijā vārda dienu svin


Herberts
Dailis
Umberts

Vārdu skaidrojumi.

Herberts - Nesavtīgi zog sieviešu sirdis. Dzejiski fantazē par savu vienreizējo esamību. Necieš vien­muļību un pelēcību. Talantīgs teorētiķis. Vienmēr dāmām saka to, ko viņas grib dzirdēt. Herberti var būt veikalnieki, miesnieki, precīzi grā­matveži. Tie ir vīri, kuri baidās zaudēt.

Dailis - Fantastiski labsirdīgs; lokans kā zutis, visu panes, jo ir apveltīts ar humoru. Vislabāk jūtas kom­pānijās, kur tiek līksmi runāts un fantazēts. Viņu vidū ir talantīgi gleznotāji, ārsti un mūziķi. Ar savu dzīves izjūtu iederas visos salonos un prezentā­cijās.

Umberts - Vienmēr jūt nepieciešamību kustē­ties. Patīk dažādi sporta veidi. Ja sāk darīt ko vienu, jūt, ka viņu velk uz otru pusi. Ja ir pārāk kārtīgs, iek­šēji kāds sauc: «tas nav tik ļoti no svara!»

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


17. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Pasaules telekomunikāciju diena
  • Starptautiskā diena pret homofobiju
    Šīs dienas atzīmēšanu atbalstīja Eiropas Parlaments ar savu zīmīgo rezolūciju pret homofobiju, kuru apstiprināja 2006. gada 18. janvārī. Datums izvēlēts par godu dienai, kad Pasaules veselības organizācija izslēdza homoseksualitāti no garīgo slimību saraksta. Mūsdienās joprojām aptuveni 80 valstīs homoseksualitāte ir kriminālnoziegums; vairumā šo valstu par piedalīšanos homoseksuālā aktā tiek piemērots cietumsods, bet deviņās valstīs (Afganistānā, Irānā, Mauritānijā, Nigērijā, Pakistānā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā) pat nāves sods.
  • Norvēģijas valsts svētki
    Konstitūcijas diena, 1814. gads
Katrai dienai Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Vārda diena Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev draugi malu malās!!!
Jaunais gads No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
Dzimšanas diena Atceries to dienu,
Kad tu dzēri pienu:
Gulēji un bļāvi,
Un visiem sevi bučot ļāvi.
Ziemassvētki Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes.
Jāņi / Līgo svētki Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt!
Jaunais gads Kā putnēns mazs
Pa kailiem zariem lēkā
Tā dzīves ceļš
Mūs nezināmā nes
Vēlējumi Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Draudzība Ir grūti atrast ziedu,
Kas mūžam nenovīst,
Vēl grūtāk atrast draugu,
Kas mūžam uzticīgs.
Kāzas un kāzu jubilejas Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes - mūsējās.
Dzimšanas diena Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.
Smieklīgie pantiņi Dievs teica: Dzeriet tajā dienā!
Bet nepateica tieši kurā dienā.
Tad iedzersim katru dienu,
lai nepalaistu garām Īsto dienu!
Katrai dienai Līksmai dienai - putnu dziesmu,
Aukstai - ugunskura liesmu,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu!
Bērniņa piedzimšana Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/
Jaunais gads Kāds iemet sirdī
Klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads
Un tas ir prieks.
Ziemassvētki Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.

Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.

Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.

/Dz. Rinkule—Zemzare/
Dzimšanas diena Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums!
Jāņi / Līgo svētki Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
Ziemassvētki Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

/Rainis/
1. septembris Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!
Ziemassvētki Til baltu kā ziemas sniegu,
Tik siltu kā saules dienu,
Lai rūķīši atnes jums prieku,
Kas svētkos nekad nav par lieku!
Mātes diena Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Skumjās Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Tas izplēn un pazūd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek. Un mirdz.