17. Maijā vārda dienu svin


Herberts
Dailis
Umberts

Vārda dienu 17. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Dailonis, Dailons, Deila, Deils, Deja, Erberts, Erhards, Koleta, Uma

Vārdu skaidrojumi.

Herberts - Nesavtīgi zog sieviešu sirdis. Dzejiski fantazē par savu vienreizējo esamību. Necieš vien­muļību un pelēcību. Talantīgs teorētiķis. Vienmēr dāmām saka to, ko viņas grib dzirdēt. Herberti var būt veikalnieki, miesnieki, precīzi grā­matveži. Tie ir vīri, kuri baidās zaudēt.

Dailis - Fantastiski labsirdīgs; lokans kā zutis, visu panes, jo ir apveltīts ar humoru. Vislabāk jūtas kom­pānijās, kur tiek līksmi runāts un fantazēts. Viņu vidū ir talantīgi gleznotāji, ārsti un mūziķi. Ar savu dzīves izjūtu iederas visos salonos un prezentā­cijās.

Umberts - Vienmēr jūt nepieciešamību kustē­ties. Patīk dažādi sporta veidi. Ja sāk darīt ko vienu, jūt, ka viņu velk uz otru pusi. Ja ir pārāk kārtīgs, iek­šēji kāds sauc: «tas nav tik ļoti no svara!»

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


17. Maijā pasaules un Latvijas svētki:

  • Pasaules telekomunikāciju diena
  • Starptautiskā diena pret homofobiju
    Šīs dienas atzīmēšanu atbalstīja Eiropas Parlaments ar savu zīmīgo rezolūciju pret homofobiju, kuru apstiprināja 2006. gada 18. janvārī. Datums izvēlēts par godu dienai, kad Pasaules veselības organizācija izslēdza homoseksualitāti no garīgo slimību saraksta. Mūsdienās joprojām aptuveni 80 valstīs homoseksualitāte ir kriminālnoziegums; vairumā šo valstu par piedalīšanos homoseksuālā aktā tiek piemērots cietumsods, bet deviņās valstīs (Afganistānā, Irānā, Mauritānijā, Nigērijā, Pakistānā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā) pat nāves sods.
  • Norvēģijas valsts svētki
    Konstitūcijas diena, 1814. gads
Lieldienas Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Valentīndiena / Mīlestība Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!
Vēlējumi Lai vienmēr ir ko citiem dot,
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ
Nav it nekā no sevis žēl.
Jaunais gads Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!
Jāņi / Līgo svētki Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Jaunais gads Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!
Smieklīgie pantiņi Mēs jums vēlam lielas laimes
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt!
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne)
Bērniņa piedzimšana Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Bērniņa piedzimšana Starp dzīvības svaigznēm daudzām,
Nu arī tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds.
Valentīndiena / Mīlestība Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.
Skumjās Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.

Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.

Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.

Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.

Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.

Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.

Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
Katrai dienai Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
Katrai dienai Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev rītos nenāk miegs!
Jāņi / Līgo svētki Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Valentīndiena / Mīlestība Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas
8. marts Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Vēlējumi Tik nevajag veltīgi domāt
Par to, kas varēja būt...
Sirds pilna gāju steigas -
Kas sasniegts, šķiet mazs.
Ir allaž sākums, ne beigas:
Ejot atvirzās robežas.
Skumjās Bij par agru iet prom,
bet dzīve jau galā
bez Tevis man jādodas,
nu ir uz mājām
Lieldienas Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Ziemassvētki Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,

Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.

Mums cerība laimes pakavus

No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvē saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un, lai no pirmās satikšanās,
Jums visu mūžu mīla zied.
Vārda diena Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Lieldienas Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/