23. Februārī vārda dienu svin


Haralds
Almants

Vārdu skaidrojumi.

Haralds - Pirmais tips. Dzimis zem laimīgas zvaigznes. Viņu izceļ talants, tautas mīlestība, pras­me izvairīties no niknuma. Ir graciozs un vieglu gaitu savā profesijā. Nīdē sevī egocentrismu, nepacietību, ir gatavs atteikties no mīlestības par labu darbam vai mākslai. Otrais tips (ap 6%). Cilvēks ar biezu grima kārtu. Taču ar gadiem tā kļūst plānāka, un vecumā arī šis Haralds gūst dvēseles mieru.

Almants - Racionāls skeptiķis. Mīl sevi un ir diezgan piesardzīgs attiecībās ar kolēģiem un drau­giem.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Vīriešu (Armijas diena) (Krievija)
  • Brunejas neatkarības diena
  • Metenis jeb Vastlāvis*
    Metenis ir septītās nedēļas otrdiena pirms Lieldienām. Šai dienai kā ' nu kurā apvidū, ir dažādi nosaukumi: Latgalē tas Aizgavēnis, piejūras novados tas ir Vastlāvis, citur Miesmetis. Lastavāgs Pīrāgu diena, Budulu vakars. Meteņos ir lielākās un jautrākās izdarības visā februāra mēnesī: masku gājieni, deju, dziesmu, dažādu sacensību un derību laiks. Meteņu maskās tērptos, kā arī visus, kas piedalās jautrībās, sauc par Meteņa bērniem, par Skutelniekiem.
    Ar Meteņiem beidzās skaistais ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sākās iepriekšējā gada Mārtiņos. Pēdējo reizi tiek lietā likti skaņu rīki trokšņa radīšanai: čīgāšanai, žvadzināšanai, bungošanai, svilpšanai un pūšanai noderīgie veļas dēļi, koka mājiņas, pudeles,svilpes un dažādas klabatas.
    Galvenais notikums Meteņdienā ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Noskatīja lielāko kalnu un tur tad pulcējās ļaudis ar ragaviņām, salmu kūļiem un alu, cūkas kāju.
    Meteni svinēja jautri un bagātīgi - ēda 12 reizes dienā. Latgalē priekšpusdienā - Metenis, bet pēcpusdienā - Aizgavēnis - garā gavēņa laika sākums, kas beidzās Lieldienās.
    Senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos. Metenis esot bērnu diena, jo nevienos citos svētkos neesot veltīta tik liela uzmanība bērniem kā Meteņos, tāpēc, ka arī gads savā sākumā esot vēl kā bērns.
Draudzība Tos brīžus, kad mums jautri gājis,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedod.
Draudzība Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Vēlējumi Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Katrai dienai Priekam uzsmaidīt,
Bēdai pretsparu dot,
Laimei pretī iet,
Nedienai durvis ciet!
Jāņi / Līgo svētki Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams.
Jāņi / Līgo svētki Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Skumjās Pasaki čalīt, kāpēc tas tā
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst.
Katrai dienai Vakarā kad jūra šalko
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Mātes diena Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Vēlējumi Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag!
Vēlējumi Novēlu Karlisona apetīti.
Uz dzivi Pepijas Garzeķes fantāziju,
Un Vinija Pūka neatlaidību!
Kāzas un kāzu jubilejas Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!
Ziemassvētki Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt...
Smieklīgie pantiņi Es mīlēju reiz puisīti,
Kurš meta man ar puķīti-
Bet tagad viņu gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Ziemassvētki Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Valentīndiena / Mīlestība Nezaudē draudzību,
Kas pasaulē dārgākā,
Nezaudē mīlestību,
Kas visvērtīgākā.
Smieklīgie pantiņi Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.
Kāzas un kāzu jubilejas Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
Ziemassvētki Klusi, mīļi šodien runājiet,
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Dzimšanas diena Ne vienmēr dzīvē varēsi
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var!
Jaunais gads Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.
Dzimšanas diena Ir aiztraukuši gadu spieti,
Ir ziedu, viršu medus vākts,
Un, pārlūkojot gadu kāres,
"Tīrs dzintars!" varam secināt.
/V.Mežnora/
Ziemassvētki Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst!
Valsts svētki Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

/Leonīds Breikšs/