23. Februārī vārda dienu svin


Haralds
Almants

Vārdu skaidrojumi.

Haralds - Pirmais tips. Dzimis zem laimīgas zvaigznes. Viņu izceļ talants, tautas mīlestība, pras­me izvairīties no niknuma. Ir graciozs un vieglu gaitu savā profesijā. Nīdē sevī egocentrismu, nepacietību, ir gatavs atteikties no mīlestības par labu darbam vai mākslai. Otrais tips (ap 6%). Cilvēks ar biezu grima kārtu. Taču ar gadiem tā kļūst plānāka, un vecumā arī šis Haralds gūst dvēseles mieru.

Almants - Racionāls skeptiķis. Mīl sevi un ir diezgan piesardzīgs attiecībās ar kolēģiem un drau­giem.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Vīriešu (Armijas diena) (Krievija)
  • Brunejas neatkarības diena
  • Metenis jeb Vastlāvis*
    Metenis ir septītās nedēļas otrdiena pirms Lieldienām. Šai dienai kā ' nu kurā apvidū, ir dažādi nosaukumi: Latgalē tas Aizgavēnis, piejūras novados tas ir Vastlāvis, citur Miesmetis. Lastavāgs Pīrāgu diena, Budulu vakars. Meteņos ir lielākās un jautrākās izdarības visā februāra mēnesī: masku gājieni, deju, dziesmu, dažādu sacensību un derību laiks. Meteņu maskās tērptos, kā arī visus, kas piedalās jautrībās, sauc par Meteņa bērniem, par Skutelniekiem.
    Ar Meteņiem beidzās skaistais ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sākās iepriekšējā gada Mārtiņos. Pēdējo reizi tiek lietā likti skaņu rīki trokšņa radīšanai: čīgāšanai, žvadzināšanai, bungošanai, svilpšanai un pūšanai noderīgie veļas dēļi, koka mājiņas, pudeles,svilpes un dažādas klabatas.
    Galvenais notikums Meteņdienā ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Noskatīja lielāko kalnu un tur tad pulcējās ļaudis ar ragaviņām, salmu kūļiem un alu, cūkas kāju.
    Meteni svinēja jautri un bagātīgi - ēda 12 reizes dienā. Latgalē priekšpusdienā - Metenis, bet pēcpusdienā - Aizgavēnis - garā gavēņa laika sākums, kas beidzās Lieldienās.
    Senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos. Metenis esot bērnu diena, jo nevienos citos svētkos neesot veltīta tik liela uzmanība bērniem kā Meteņos, tāpēc, ka arī gads savā sākumā esot vēl kā bērns.
Smieklīgie pantiņi Brendijs ir beidzies un acis ir bālas,
Glāzes tik sausas un zvaigznes tik tālas.
Tepiķis pievemts un drope ir galā,
Jūtos zem galda, kā vientuļā salā.
Jāņi / Līgo svētki Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Dzimšanas diena Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
Dzimšanas diena Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Dzimšanas diena Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Lieldienas Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Ziemassvētki Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi
Ziemassvētki Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Skumjās Bij par agru iet prom,
bet dzīve jau galā
bez Tevis man jādodas,
nu ir uz mājām
Ziemassvētki Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Valentīndiena / Mīlestība Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...
Draudzība Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.
Dzimšanas diena Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampanietis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk trauc
Un laimes, lai bezgala bezgala daudz.
Jaunais gads Ir izbrists cauri vienam gadam
No ievu kupenām līdz egles zaram.
Pa priekam un pa rūpei nests,
Ar labiem ļaudīm tālāk vests.
Nu pagājībā gads jau mests,
Lai nāktu nākamais, tas jaunais.
Rupjie pantiņi (18+) Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis.
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli mirgojam.
Ziemassvētki Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs!
Vēlējumi Strādā tā, it kā tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz tevi neviens neskatās,
Dzīvo tā, it kā uz zemes būtu paradīze,
Mīli tā, it kā tev nekad nebūtu darīts pāri!
Ziemassvētki Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Ziemassvētki Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.
Valsts svētki Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!

(O. Vācietis)
Jāņi / Līgo svētki Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Katrai dienai Dzīve lai iet vienos smieklos,
Biksiņās un gumijniekos.
Buču Tev no sirds es sūtu,
Lai ik dienu prieks vien būtu!
Dzimšanas diena Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Jāņi / Līgo svētki Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Vārda diena Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.