23. Februārī vārda dienu svin


Haralds
Almants

Vārdu skaidrojumi.

Haralds - Pirmais tips. Dzimis zem laimīgas zvaigznes. Viņu izceļ talants, tautas mīlestība, pras­me izvairīties no niknuma. Ir graciozs un vieglu gaitu savā profesijā. Nīdē sevī egocentrismu, nepacietību, ir gatavs atteikties no mīlestības par labu darbam vai mākslai. Otrais tips (ap 6%). Cilvēks ar biezu grima kārtu. Taču ar gadiem tā kļūst plānāka, un vecumā arī šis Haralds gūst dvēseles mieru.

Almants - Racionāls skeptiķis. Mīl sevi un ir diezgan piesardzīgs attiecībās ar kolēģiem un drau­giem.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Vīriešu (Armijas diena) (Krievija)
  • Brunejas neatkarības diena
  • Metenis jeb Vastlāvis*
    Metenis ir septītās nedēļas otrdiena pirms Lieldienām. Šai dienai kā ' nu kurā apvidū, ir dažādi nosaukumi: Latgalē tas Aizgavēnis, piejūras novados tas ir Vastlāvis, citur Miesmetis. Lastavāgs Pīrāgu diena, Budulu vakars. Meteņos ir lielākās un jautrākās izdarības visā februāra mēnesī: masku gājieni, deju, dziesmu, dažādu sacensību un derību laiks. Meteņu maskās tērptos, kā arī visus, kas piedalās jautrībās, sauc par Meteņa bērniem, par Skutelniekiem.
    Ar Meteņiem beidzās skaistais ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sākās iepriekšējā gada Mārtiņos. Pēdējo reizi tiek lietā likti skaņu rīki trokšņa radīšanai: čīgāšanai, žvadzināšanai, bungošanai, svilpšanai un pūšanai noderīgie veļas dēļi, koka mājiņas, pudeles,svilpes un dažādas klabatas.
    Galvenais notikums Meteņdienā ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Noskatīja lielāko kalnu un tur tad pulcējās ļaudis ar ragaviņām, salmu kūļiem un alu, cūkas kāju.
    Meteni svinēja jautri un bagātīgi - ēda 12 reizes dienā. Latgalē priekšpusdienā - Metenis, bet pēcpusdienā - Aizgavēnis - garā gavēņa laika sākums, kas beidzās Lieldienās.
    Senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos. Metenis esot bērnu diena, jo nevienos citos svētkos neesot veltīta tik liela uzmanība bērniem kā Meteņos, tāpēc, ka arī gads savā sākumā esot vēl kā bērns.
Ziemassvētki Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Kāzas un kāzu jubilejas Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes - mūsējās.
Skumjās Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts.
Ziemassvētki Salatēvam četri vaigi
Divi cieti ,divi maigi.
Diviem vaigiem sārtums iekšā,
Diviem vaigiem bikses priekša.
Smieklīgie pantiņi Pavasarī putni lido,
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Jaunais gads Lai Jaunais gads.
Kā zvaigzne mirdz,
Un visu dod,
Ko vēlas sirds!
Katrai dienai Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Dzimšanas diena Vēl tev gadi dzīves galotnē
Par spīti vējam pacelties grib augstāk,
Vēl viss tev priekšā šajā pasaulē,
Vēl varavīksni turi savā plaukstā!
Vārda diena Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo.
Bērniņa piedzimšana Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Jāņi / Līgo svētki Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!
Skumjās Es sapnī redzēju - Tu raudāji
Tu gribēji pie manis būt.
Vai tiešām Tu nesaproti,
Ka mana sirds to jūt?
Jāņi / Līgo svētki Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
Lieldienas Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.
Ziemassvētki Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

/Rainis/
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti
Jāņi / Līgo svētki Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
Valentīndiena / Mīlestība Es mīlu tāpēc ,ka starp mums ir aiza,
Kur visi sadzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ, ka tik vēja šalkās
Ir mūsu satikšanās prieka zvans.
Un tādēļ ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi tu mans.
Es mīlu tādēļ, ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts,
Un, ka starp mūsu dienu
Lauž visus tiltus bezgalīga nakts!
Jaunais gads Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!
Lieldienas Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas !
Rupjie pantiņi (18+) Pamostos uz klaja lauka,
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka.
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Dzimšanas diena Kad maziņi mēs bijām
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Dzimšanas diena Sniegpulkstenīte saka -
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka,laimes lai Tev gana -
sniegpulkstenītes apsveikt nāk!
8. marts Sieviete - dieviete
Vīrietis - velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.