Vārdu skaidrojumi.

Haralds - Pirmais tips. Dzimis zem laimīgas zvaigznes. Viņu izceļ talants, tautas mīlestība, pras­me izvairīties no niknuma. Ir graciozs un vieglu gaitu savā profesijā. Nīdē sevī egocentrismu, nepacietību, ir gatavs atteikties no mīlestības par labu darbam vai mākslai. Otrais tips (ap 6%). Cilvēks ar biezu grima kārtu. Taču ar gadiem tā kļūst plānāka, un vecumā arī šis Haralds gūst dvēseles mieru.

Almants - Racionāls skeptiķis. Mīl sevi un ir diezgan piesardzīgs attiecībās ar kolēģiem un drau­giem.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

---

23. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

• Vīriešu (Armijas diena) (Krievija)
• Brunejas neatkarības diena
• Metenis jeb Vastlāvis*
  Metenis ir septītās nedēļas otrdiena pirms Lieldienām. Šai dienai kā ' nu kurā apvidū, ir dažādi nosaukumi: Latgalē tas Aizgavēnis, piejūras novados tas ir Vastlāvis, citur Miesmetis. Lastavāgs Pīrāgu diena, Budulu vakars. Meteņos ir lielākās un jautrākās izdarības visā februāra mēnesī: masku gājieni, deju, dziesmu, dažādu sacensību un derību laiks. Meteņu maskās tērptos, kā arī visus, kas piedalās jautrībās, sauc par Meteņa bērniem, par Skutelniekiem.
  Ar Meteņiem beidzās skaistais ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sākās iepriekšējā gada Mārtiņos. Pēdējo reizi tiek lietā likti skaņu rīki trokšņa radīšanai: čīgāšanai, žvadzināšanai, bungošanai, svilpšanai un pūšanai noderīgie veļas dēļi, koka mājiņas, pudeles,svilpes un dažādas klabatas.
  Galvenais notikums Meteņdienā ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Noskatīja lielāko kalnu un tur tad pulcējās ļaudis ar ragaviņām, salmu kūļiem un alu, cūkas kāju.
  Meteni svinēja jautri un bagātīgi - ēda 12 reizes dienā. Latgalē priekšpusdienā - Metenis, bet pēcpusdienā - Aizgavēnis - garā gavēņa laika sākums, kas beidzās Lieldienās.
  Senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos. Metenis esot bērnu diena, jo nevienos citos svētkos neesot veltīta tik liela uzmanība bērniem kā Meteņos, tāpēc, ka arī gads savā sākumā esot vēl kā bērns.