23. Februārī vārda dienu svin


Haralds
Almants

Vārdu skaidrojumi.

Haralds - Pirmais tips. Dzimis zem laimīgas zvaigznes. Viņu izceļ talants, tautas mīlestība, pras­me izvairīties no niknuma. Ir graciozs un vieglu gaitu savā profesijā. Nīdē sevī egocentrismu, nepacietību, ir gatavs atteikties no mīlestības par labu darbam vai mākslai. Otrais tips (ap 6%). Cilvēks ar biezu grima kārtu. Taču ar gadiem tā kļūst plānāka, un vecumā arī šis Haralds gūst dvēseles mieru.

Almants - Racionāls skeptiķis. Mīl sevi un ir diezgan piesardzīgs attiecībās ar kolēģiem un drau­giem.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Vīriešu (Armijas diena) (Krievija)
  • Brunejas neatkarības diena
  • Metenis jeb Vastlāvis*
    Metenis ir septītās nedēļas otrdiena pirms Lieldienām. Šai dienai kā ' nu kurā apvidū, ir dažādi nosaukumi: Latgalē tas Aizgavēnis, piejūras novados tas ir Vastlāvis, citur Miesmetis. Lastavāgs Pīrāgu diena, Budulu vakars. Meteņos ir lielākās un jautrākās izdarības visā februāra mēnesī: masku gājieni, deju, dziesmu, dažādu sacensību un derību laiks. Meteņu maskās tērptos, kā arī visus, kas piedalās jautrībās, sauc par Meteņa bērniem, par Skutelniekiem.
    Ar Meteņiem beidzās skaistais ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sākās iepriekšējā gada Mārtiņos. Pēdējo reizi tiek lietā likti skaņu rīki trokšņa radīšanai: čīgāšanai, žvadzināšanai, bungošanai, svilpšanai un pūšanai noderīgie veļas dēļi, koka mājiņas, pudeles,svilpes un dažādas klabatas.
    Galvenais notikums Meteņdienā ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna. Noskatīja lielāko kalnu un tur tad pulcējās ļaudis ar ragaviņām, salmu kūļiem un alu, cūkas kāju.
    Meteni svinēja jautri un bagātīgi - ēda 12 reizes dienā. Latgalē priekšpusdienā - Metenis, bet pēcpusdienā - Aizgavēnis - garā gavēņa laika sākums, kas beidzās Lieldienās.
    Senlatviešiem gadumija bijusi Meteņos. Metenis esot bērnu diena, jo nevienos citos svētkos neesot veltīta tik liela uzmanība bērniem kā Meteņos, tāpēc, ka arī gads savā sākumā esot vēl kā bērns.
Smieklīgie pantiņi Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties!
Vārda diena Šodien tev tas lielais gods
Ir no taviem senčiem dots.
Un nav no svara kā tu jūties
Tev jāprotas ir uzstāties!
Vārda diena Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!"
Ziemassvētki Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Dzimšanas diena Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!
Dzimšanas diena Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast.
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte)
Mātes diena Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Mīlestība brauc.
Visi berni mīļi labi,
Pantiņu šo dzied!
Mātes diena Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku.
Katrai dienai Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka Tu esi šai pasaulē...
Jāņi / Līgo svētki Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams.
Jāņi / Līgo svētki Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi, -
Sildās Dievs, sildās Laima,
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņš,
Sildās mana dvēselīte ...
Rupjie pantiņi (18+) Pisies, meitiņ, kad tu gribi,
Jāņu nakti nepisies:
Tad aug dēli zemi resni,
Uz meitām piseligi.
Ziemassvētki Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
sudrabiņu risināja.
Jaunais gads Citrons uz galda,
Glāzītē rums.
Un Jaunajā gadā,
Sveiciens no mums!
Lieldienas Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Izlaidums Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
Valentīndiena / Mīlestība Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda...
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties... Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties?
Ziemassvētki Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!
Ziemassvētki Klusi, mīļi šodien runājiet,
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Lieldienas Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Jāņi / Līgo svētki Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
Mātes diena Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.
Jaunais gads Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/