24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Smieklīgie pantiņi Drošiem soļiem dzīvē ej.
Un par visu tikai smej,
Bet zini - vēro labi,
Kur robežas un stabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Nobēdājās tante Aina
Pīlei atkal vecā vaina;
Ja to tūlīt nenoplūks,
Virsū kritīs,asins sūks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) kā jau salavecis viens
meičai mutē smeļas piens
salavecis pimpi rauj
sniegbaltītei pežu grauj Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Patiesu draugu meklē un skaties
Pelēkās, drūmās ,lietainās dienās,
Skaties un redzēsi - liels un patiess
Viņš no pagalma puses ienāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nu kopā dzīvē divi aiziet,
Un sākas vēl viens senais stāsts -
Par to, kā bēdas, rūpes, raizes
Var kliedēt mīļu roku glāsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev draugi malu malās!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.

/A. Skujiņa/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palidzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāsu pelekā atmata.
(Sk.Kaldupe) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu