Vārda dienu 30. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Elmija, Elmīna, Elmīne, Elnara, Elnāra, Elneta, Elnurs, Geronima, Geronims, Geronīms, Heronima, Heronims, Heronīms, Hieronīms, Jeronims, Jeronīms, Ļubova, Medards, Medarts, Medeja, Meinards, Meinhards, Mena, Mendija, Meredita
Menarda - Vēlas, lai citi visu dara pēc viņas prāta. Dažkārt attiecībās izveido stikla sienu starp sevi un partneri. Kā to nojaukt, - pati nezina. Atrast pašai sevi - to Menarda spēj tikai ar lielām pūlēm!
Elna - aizmirstība ir labākais Elnas garastāvokļa paudējs. Viņas dvēseles dzelmē slēpjas zemūdens rifi, kaislības un ilgas.
1861 - VILJAMS VRIGLIJS (Wrigley) JUNIORS
1947 - grupas T.REX līderis MARKS BOLANS
1952 - JURIS SĒJĀNS no PĒRKONA
1955 - latviešu mākslinieks VITOLDS KUCINS
1962 - holandiešu futbolists FRANKS RIJKĀRDS
1980 - čehu izcelsmes šveices tenisiste MARTINA HINGISA
1982 - hokejists ANDREJS LAVRENOVS
1986 - hokejists KASPARS REPŠS
Vārdu skaidrojumi.
Elma - Atzīst komfortu, bet pašai daudz jānopūlas, lai to izcīnītu. Labsirdīga un sabiedrībā tiecas pēc ievērojamu cilvēku tuvuma. Jūtīgas sirds izglītības paraugs.Menarda - Vēlas, lai citi visu dara pēc viņas prāta. Dažkārt attiecībās izveido stikla sienu starp sevi un partneri. Kā to nojaukt, - pati nezina. Atrast pašai sevi - to Menarda spēj tikai ar lielām pūlēm!
Elna - aizmirstība ir labākais Elnas garastāvokļa paudējs. Viņas dvēseles dzelmē slēpjas zemūdens rifi, kaislības un ilgas.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
30. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Botsvanas neatkarības diena
30. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1632 - jūrasbraucējs un zemju apguvējs ROBINSONS KRUZO1861 - VILJAMS VRIGLIJS (Wrigley) JUNIORS
1947 - grupas T.REX līderis MARKS BOLANS
1952 - JURIS SĒJĀNS no PĒRKONA
1955 - latviešu mākslinieks VITOLDS KUCINS
1962 - holandiešu futbolists FRANKS RIJKĀRDS
1980 - čehu izcelsmes šveices tenisiste MARTINA HINGISA
1982 - hokejists ANDREJS LAVRENOVS
1986 - hokejists KASPARS REPŠS
Lieldienas
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Lieldienas
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Dzimšanas diena
Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies!
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies!
Mātes diena
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.
Vēlējumi
Sakrāj dzidras ūdens lāses
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē.
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē.
Ziemassvētki
Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs!
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs!
1. septembris
1. septembris jau klāt
skolu nu jau vajag sākt.
biedēt učeni aiz stūra,
pasēdēt pie direktora
skolu nu jau vajag sākt.
biedēt učeni aiz stūra,
pasēdēt pie direktora
Izlaidums
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Ziemassvētki
Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Rupjie pantiņi (18+)
Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Rupjie pantiņi (18+)
Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri .....!
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri .....!
Vēlējumi
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Vēlējumi
Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Ziemassvētki
Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt;
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt:
To prieku lai katrs lai sirsniņā jūt,
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt.
Ziemassvētki
Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Ziemassvētki
… Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!
„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…
/A. Saulietis/
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!
„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…
/A. Saulietis/
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst.
Ziemassvētki
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/