29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!
Rupjie pantiņi (18+) Šodien jūtos sērīgi -
Pisties gribas zverīgi,
Būtu labi ja tu prastu
Pežu atsūtīt pa pastu.
Dzimšanas diena Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Valentīndiena / Mīlestība Tu steidzies
Apskaut mani lietū,
Kamēr vēl vasara,
Kamēr vēl bites spieto...
Tu paver vaļā
Savu jūtu slūžas...
Nesteidzies...
Mēs būsim kopā
Mūžos!

R.Andersone
Izlaidums Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga
Katrai dienai Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev rītos nenāk miegs!
Dzimšanas diena Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Dzimšanas diena Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!
Lieldienas Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Jāņi / Līgo svētki Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Dzimšanas diena Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Lieldienas Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.
Jāņi / Līgo svētki Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt tev-
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Kāzas un kāzu jubilejas Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam ar pātadziņu tiks!
Ziemassvētki Ziemassvētki ir laiks,kad klusa diena nāk,
Kad eglītēs mirdz sveču liesmas,
Kad skan melodija,,Klusā nakts''
Kad virmo valgo skuju smārds.
Laiks,kad darba steigā pierimst rokas,
Kad sejās pavīd priecīgs smaids
Kad lūpas,kas bij rūpēs slēgtas,
Tagad mīļus vēlējumus teic.
Lieldienas Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Ziemassvētki Mežā auga eglīte
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.

Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.

Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!
/Džellija A./
Katrai dienai Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Vārda diena Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.
Mātes diena Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.
Jaunais gads Kā baltas sniega pārslas
Uz egļu zariem krīt,
Tā Jaunā gada dienas
Lai visas gaišas rit!
Rupjie pantiņi (18+) Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis.
Valentīndiena / Mīlestība Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Dzimšanas diena Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Dzimšanas diena Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!