29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Draudzība Darbā ellišķīgu spēku,
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai mazais rūķīts laimi nes,
It pilnu lielo maisu,
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Gāju mekēt ziemeļmeitu,
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rozu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
jo vardadiena Tev vairs nebūs rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Tas ir mans pusvārda lūgums,
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.

/A. Čaks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tava draudzība man
nozīmē ļoti daudz!
Kad tu smejies,
Es arī smejos.
Kad tu raudi,
Es arī raudu
Kad tu izkrīti pa logu,
es atkal smejos...=) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzeltenais mēnestiņš
Ripo pa gaisu
Zaļajās eglēs meklē
Dāvanu maisu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kamēr Tev sirds ir saule,
Tu nebūsi dzīvē lieks.
Kamēr vien Tevī ir saule,
Mūžš Tevi nesalieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nepaej garām, ja kādreiz man skumjas ir sejā,
Draugs jau ir tas, kas vissmagākā brīdi mums klāt,
Gadās visstiprākam sastapties dzīvē ar sāpēm,
Gadās visdrošākam neziņu lielceļā stāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķiga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars par gadu miju stāsta
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu