29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Rupjie pantiņi (18+) Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ikkatrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunai cerībai un priekam būt.
Ikkatram sapnim, katrai domai,
Par dzīves īstenību kļūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz tālās zvaigznes debesīs
Midz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos cerība
ko svētā nakts spēj piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustās,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršās,
Un mazi zaķēni
Ap tevi ālējās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad naktīs nestaro zeme un sniegs,
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ik katru stundu un mirkli
Lai sasilda sirdi
Ne vārdi, ne ziedi,
Bet mīļoto cilvēku sirdis -
Viņu dāvātais maigums un smaids! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Par draugu nesauc kuru katru,
Ar šo vārdu nesvaidies,
Jo katram DRAUGS ir tikai viens,
Kurš sapratīs un palīdzēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Lai kā pavasara putnu čalas
Tavi dzidrie smiekli skan;
Un lai acis priekiem neredz malas
Jo Tu spožākā no saulēm esi man! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz.
Un sargeņģelis nolaižas
Pie tavas skaistās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad stāvam mēs divi vien....
Mīlestība ir krāsains tauriņš,
Kas spēlējas tavā vēderā,
Un caur acīm tavām,
Tas ielido manī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā takā siet;
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vai tu (vārds) atceries?
Senās, jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris 1. skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida Sūtīt apsveikuma e-kartiņu