29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Dzimšanas diena Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lauz saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.

Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.

Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) nez kas tas par putnu bija-
nakti līda ezerā?
Zila galva, melna spalva,
divas bumbas pakaļā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev.
Draugu sveikts un apčabots -
Lai tev vārdam šodien GODS! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu aizej... bet pēdas paliek.
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot,
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nepaej garām, ja kādreiz man skumjas ir sejā,
Draugs jau ir tas, kas vissmagākā brīdi mums klāt,
Gadās visstiprākam sastapties dzīvē ar sāpēm,
Gadās visdrošākam neziņu lielceļā stāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam ārzemēs
Tautumeita pazudusi
Brauc Jānīti Dzimtenē
Velc meitiņu papardēs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet...
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O.Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi,tie gadiņi,
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz, daudz laim un lustīg Prāt,
Lai tev naud nāk cupām klāt;
Un lai Tu vinnē volg jeb čaik,
Un lai netrūkst šnabs, ne paik! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu