29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas bijis labs, to tuvu sirdij glabā
Un neļauj rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo, lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā dzied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas eņģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī
Ziemassvētku balto prieku,
Lai arī Tev un Taviem mīļajiem
Svētkos pa eņģelim tiek ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rakstam Tev kā eposā
Gluži tā kā kosmosā
Apsveicam nu Tevi abas
Jo mēs draudzenītes Tavas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu man jautā ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Dārzā jaunkundze ar smaidu
Pārdod triperu un aidu.
Muļķa puisis pretī smaida,
Nezina, kas to vēl gaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vārdus tos, kas nozīmē tik dauz,
Šajos svētkos gribu tev teikt -
Mīla ir vis skaistākais,
Vislabākais kas vien var būt,
Tapēc nepazaudē to
šajā valentīndienā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nedod savus skūpstus visiem,
Paturi priekš tā,
Kas prasa visu vai nekā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gads aizgājis kā daudzi simti,
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu