29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaniņš skan,Zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode piere Nazis niere
Visiem zvani skan Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es vēlētos labus vārdus maizes klaipā iecept-
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Starp dzīvības svaigznēm daudzām,
Nu arī tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Visi vēl šo un to,
Es to pašu labāko!
Lai tu pupā pakaries,
Un ar zirni nošaujies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Es tev dodu vienu blusu,
Ko tev turēt kabatā,
Ja tu mani aizmirsīsi,
Lai tā iekož dibenā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tas vēl nav vecums,
Tie tik ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai pie tavas pieres egle
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.

Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.

Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.

/K.Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev draugi malu malās!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
ikvienam nes debesu gaišumu.
Lai nākamais gads ir bagāts ar labām
domām, darbīgām dienām un
priecīgiem atelpas brīžiem.
Lai mūsos mājo un valda godaprāts,
neatlaidīga griba saprasties,
paciest un palīdzēt
Būs arī Jaunā gadā rūpju stundas garas
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu