29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mantiņu spīdums,
Egļu smarža,
Un sniegpārsliņu vesels vezums,
Lai kaķītis mīkstās ķepiņās jums laimi Atnestu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tev ir tāds spēks, lai Tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaniņš skan,Zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode piere Nazis niere
Visiem zvani skan Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to, kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
(A.Auziņš) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Es jau nācu skoliņā,
Sēdēju jau soliņā.
Grāmatas tik vaļā
Un zināšanas klajā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvam četri vaigi
Divi cieti ,divi maigi.
Diviem vaigiem sārtums iekšā,
Diviem vaigiem bikses priekša. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rit,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Apsveicu ar skolu beigtu,
Bet ar visu vēl nepaveiktu,
Cik ilgi vēl bus jāgaida,
Vai tomēr vēlreiz jāuzsmaida? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Paskaties augšā - naksnīgajās debesīs.
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt.
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Divi kārklu pudurīši
Saules zelta pielijuši,-
Tādam būt saulainam
Jūsu dzīves gājumam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja tu dzersi vienu šņabi ,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli Tev uz pleca roku liek –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es rakstīju smiltīs
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati tos
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs to redz
un pāri jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu