29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Lai bij prieki, kam bij prieki,
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldieniņas braukšus brauca
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime - gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki ir laiks,kad klusa diena nāk,
Kad eglītēs mirdz sveču liesmas,
Kad skan melodija,,Klusā nakts''
Kad virmo valgo skuju smārds.
Laiks,kad darba steigā pierimst rokas,
Kad sejās pavīd priecīgs smaids
Kad lūpas,kas bij rūpēs slēgtas,
Tagad mīļus vēlējumus teic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunā gadā darbi veicas,
Un gaišas domas tālē trauc,
Lai sirds pēc mīlestības tiecas
Un tajā allaž saules daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai ir pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz drēbēm nav ne pleķa,
Lai ir naudas pilna zeķe,
Smuks zaķītis zem deķa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Svētkos viena stulba tantiņa
Palika bez pantiņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien tava vārdadiena-
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja plūsma aiziet gadi,
Ikviens no viņiem tevi skars.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar, aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Pisties tas nav grēks,
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ilgus, ilgus skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vel daudzas, daudzas vardadienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība,kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu