29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Satumst debesis - vējaina egle...
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
"Klusa nakts... svēta nakts..." Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama -
Es arī esmu ēdama! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis bailīgs acis bola,
Laukā pazudušas olas.
Nav raudāt, kārpīties,
Jāskrien ātri lāpīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ienāca man prātiņā
Ielīst lauvas krātiņā
Vecais lauva nobijās
Izstiepās un nobeidzās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tikai tad, ja pārāk grūti
Dienas smagums plecus māc
Priecājies, ja tevim sūta
mazus sveicieniņus kāds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!

/P. Sils/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Aizsūti pasaulē gaišu domu
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rozes Tavā ceļā krīt,
Jo skaistāka Tu kļusi rīt,
Bet šodien Tava dzimumdiena,
Tāpēc nesvini to viena :) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķiga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Viens mazs prieks lai tev būtu katra diena
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.

Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..

Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ja gribi nokļūt kalna galā,
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu