29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Izlaidums Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēvs pa mežu brien
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ir katram gadam laimes brīdis savs.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Alus kausi - Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači - jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es dziedaju visu mūžu
Man dziesmiņa nepatruktu
Kā viena izdziedāta
Jau deviņas padomā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Slidens manā ceļā un dzīvē ir ledus,
Tikai plaukstas tiesa starp dzīvot un mirt.
Es pa ļoti slidenu ceļu tev vedu
To, kas vistrauslākais pasaulē ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dzīvi dzīvo,
Vienos prekos,
Trusikos un gumijniekos Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.

Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri .....! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Vakardien kad saule lēca
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sarijušies riepu dūmus,
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu