29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Izlaidums Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā,
Cauri mūžībai skan. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš skan,zvaniņš skan
Valūt fondiņš brauc,
Algas mēs Jums apcirpsim
Deputāti sauc.

Zvaniņš skan,zvaniņš skan
Ak,cik labi būs!
Mazāk desas ēdīsiet,
Iepirksieties Jūs!

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Nodokļi vēl būs.
Pazudīs Jums liekais svars,
Labums ar kāds gūts!

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Elpojiet cik var.
Varbūt uzliks nodokli,
Svaigam gaisam ar!

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Priecājies cik var.
Nevar zināt kā būs rīt,
Vai būs darbiņš ar!

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Ciešak spiežaties.
Esiet tā kā pingvīni,
Un kopā sildaties!

Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Lai Jums labi iet!
Lai Jums veiksmīgs Tīģer gads,
Un lai nav jācieš bads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visu gadu Jānīts jāja,
"Mynthon" bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un....
.....nomirt uz Tavām lūpām..... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Skola skaista skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tāds mazliet kluss un miegā apvārtīts
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts...
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs tev kūka skābā gurķa vietā.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo-
Dvēselē miers.

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
/M. Bārbele/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai tavi sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Tad laimes pilns būs Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Viegla tec celiņā,
Čakla ej darbiņā,
Tad iedos laimes māte
Pašas laimes atslēdziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimenīti viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Mazu, mazu laimīti, lielu nav ko vēlēt-
Lielā laime lieliski paslēpes prot spēlēt, -
Lieku reizi apstāsies, lieku-pakaļ dzīsies,
Mazā, mazā laimīte tev pa kājām pīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tavā tuvumā sīkais pļavas zieds
Vairāk uzsmaržo,vairāk krāsu sniedz.
Tavā tuvumā dienas straujāk iet,
Pat vistumšākā-saules pilna šķiet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu