29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ja es būtu stīga,
Es apvītu tevi.
Ja es būtu uguns,
Es sildītu tevi.
Ja es būtu vējš,
Es glāstītu tevi.
Ja es būtu ......
..... Es mīlētu tevi.! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur ziemassvētku brīnums mīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.

Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.

Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rīt sevī atrast var! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad svētvakars pār zemi staigā
Tik tīrs un gaišs top tevī viss-
Kā asara no Dieva vaiga,
Ko viņš pār tevi raudājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusā un baltā naktī
Svētums vieno mūs.
Krīt sniegpārslas, lido sapņi,
Bet zem brīnuma spārniem
Piepildīts laiks
Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne.

Balts un kluss
Šis laiks,
Balts un kluss...

Vien eņģeļu gaviles
Dzirdamas visur,
Kas vieno mūs
Zem debesīm,
Un dāvā mīlestību,
Lai kā svētumu glabātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietiktu katru dienu,
Visam mūža gājumam Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Divi kārklu pudurīši
Saules zelta pielijuši,-
Tādam būt saulainam
Jūsu dzīves gājumam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas

šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri Sūtīt apsveikuma e-kartiņu