29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Man gribējās tevi ieaijāt,
Kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribējās pār tevi klāt
Kā zaļsirmu vakaru maijā.

Man gribētos tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
Uz debesīm - manām un tavām...
/Fricis Bārda/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ak tas salatētis,
Pilnu maisu dāvanu
Atnesis un nolicis,
Katram sirdī salicis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Roze mūžam nav bez ērkšķiem,
Gads bez dienām lietainām;
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mātes paspārne ir kļuvusi par šauru.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šeku reku maiss pa laukus veļas,
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien tev tas lielais gods
Ir no taviem senčiem dots.
Un nav no svara kā tu jūties
Tev jāprotas ir uzstāties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu