29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Smieklīgie pantiņi Ir tumša, tumša nakts.
Pa sienu rāpo blakts.
Un es ar čibu - plaktc,
Un nava vairāk blakts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Velu tev laimi, kas nebeidzas.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vēlu, vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Sniga sniegi putināja
zaķīts kalna galiņā.
Lieldieniņas šurpu brauca
raibas olas groziņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Svētkos viena stulba tantiņa
Palika bez pantiņa! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai vienmēr visskaistākās rozes
Tev dzīves ceļmalā zied,
Lai mūžam Tev laime pa priekšu
Kā nemaldīgs ceļvedis iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība - liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Balti vīri atver vārtus,
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu
Skumji aizbrauc vecais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj-
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šeku, reku kā no gaisa
Salatēvs nak ar maisu.
Maisā šampis zacenīte
Līdzās smuka sniegbaltīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu