29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Dzimšanas diena Veselību stipru, Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu, tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt, visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast, visur dzīvē prieku rast. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz savu svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi izstaro! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tik vienu mūžu, Latvija, ar tevi esam!
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lieliska dzīve ir tad, kad tu daudz smaidi,
Sapņo lielus sapņus,
Smejies no sirds
Un saproti, cik laimīgs esi ar to, kas tev ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.

Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.

Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Es jau nācu skoliņā,
Sēdēju jau soliņā.
Grāmatas tik vaļā
Un zināšanas klajā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība,kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās ***
Skaisti vārdi,
Pēc tam sāpes...
Vēlos pateikt Tev -
Nav un nebūs
Vairs nekā !

Jūtas zud,
Kā jūrā ieplūst
Ved mani prom
No mīlas šīs
Lai vairs sāpes nejustu tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!

Līga Spole Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.

(K. Skujenieks) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu