29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,
Augšup tiekties, patiesīgam būt.
Lai it viss, ko citiem projām devāt,
Būtu tas, ko vēlaties sev gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Divi kārklu pudurīši
Saules zelta pielijuši,-
Tādam būt saulainam
Jūsu dzīves gājumam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dievs teica: Dzeriet tajā dienā!
Bet nepateica tieši kurā dienā.
Tad iedzersim katru dienu,
lai nepalaistu garām Īsto dienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Simtiem vārdu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Kopā būt ik katru dienu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīvē ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasasras debesīm! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tālu tālu saule lec
Tālu tālu tu un es
Lai gan tālu tu un es
Tomēr mīlu tevi es! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
Kā bērnības rakstainie dūraiņi -
Mīļākie, siltākie, vienīgie. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīvo dzīvi vienos priekos
Apenēs un gumijniekos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam ārzemēs
Tautumeita pazudusi
Brauc Jānīti Dzimtenē
Velc meitiņu papardēs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Gulta šūpojas un čīkst,
Apakšā kāds baudā pīkst,
Pāris reizes augšā, lejā
Nu jau iet ka disko dejā.
Sviedri aumaļām jau līst,
Kad ar troksni kaut kas plīst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tikai tad, ja pārāk grūti
Dienas smagums plecus māc
Priecājies, ja tevim sūta
mazus sveicieniņus kāds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zālišu paciņa veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci....... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimšanas diena vienreiz gadā,
Neliec,draugiem nomirt badā!
Liec uz galda siļķes asti,
Un zem galda alus kasti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu