29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Rupjie pantiņi (18+) Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai tavi sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai degsmes pilns tu būtu pats,
Tad laimes pilns būs Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.

Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.

Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!

/Dz. Rinkule-Zemzare/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz.
Un sargeņģelis nolaižas
Pie tavas skaistās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaigznes.

Ko rūķītis dara,kad zēniem
Un meitenēm acis ciet?
Varbūt pats laižas snaudā lēni
Vai vientulīgs staigāt iet?

Nav laika, lai snaustu vai skumtu,
Viņš acu neaizver:
Viņš ar tauriņu tīklu uz jumta
Krītošas zvaigznes ķer. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Varonīgi izturēt
varonīgi sevī sēt
varēšanu, pašiespēju
varonīgi savu seju
turēt pretī, nenovērsties.
Tas, kas savā gaismā spēs
apņemt tumsu - uzvarēs.
/Imants Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visu ko dzirdi netici,
Visu ko vari nedari,
Visu ko zini nesaki,
Visu ko redzi NEMĪLI!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Vienā zābakā bez zoles,
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Jaunā gadā jaunu laimi,
Dzīvesprieku, mīlestību.
Lielu salu, dziļu sniegu,
Patīkamu līdzbridēju! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu