29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā es sūtu,
Un vēlos - kaut tiešām
Tu laimīga būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lai tev jauki, labi klājas
Katru dzīves brītiņu,
Un lai sirdī saglabājas
Tev no manis atmiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Šajā dienā sveicam Tevi,
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam – tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dienas kā bagātas vārpas krājas,
Lai sirdī silti un labi klājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas, kad dzen
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām.
Taču sirdis varbūt tikai šķiroties jūt,
To, cik dārgi viens otram mēs bijām!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pūt, Jānīti, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai sanāca Jāņa bērni,
No maliņu maliņām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Klusa nakts, svēta nakts,
kūtī notiek dzimumakts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tu smirdi
Tu pirdi
Tu bojā manu sirdi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ja pēkšņi acīs asaras
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Vienā zābakā bez zoles,
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Lai ķildu sūrās zāles paglābj mūs,
Pirms nelabi no saldās mīlas kļūs.
(V. Šekspīrs) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.



Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.

/Jeronīms Stulpāns/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu