29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Pulkstens sitis dzivpadsmit,
Rītiņš tiko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve lai iet vienos smieklos,
Biksiņās un gumijniekos.
Buču Tev no sirds es sūtu,
Lai ik dienu prieks vien būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ik katru stundu un mirkli
Lai sasilda sirdi
Ne vārdi, ne ziedi,
Bet mīļoto cilvēku sirdis -
Viņu dāvātais maigums un smaids! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Trīs laimes lai tev mūžam midz:
Saule, ziedi un laba sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ienāca man prātiņā
Ielīst lauvas krātiņā
Vecais lauva nobijās
Izstiepās un nobeidzās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Bļaudams zaķis mežā lēca
un no sāpēm skaļi brēca,
vilks tam olas nokrāsoja
un pie sētas pienagloja!
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai no rītiem nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis garām kājām
Sūdu bedri sauc par mājām
Decembrī kad pārslaslas birst
Viņam vairāk nav kur dirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Nāk Jaunais gads ar sapņiem baltiem,
Lai saule aizvien gaišāk spīd,
Lai izdodas mums katram, mīļie,
Vai duci sapņu piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu