29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Lai Jaunais gads Jums laimi nes,
No sirds to vēlam arī mēs.
Lai smaidos, priekos paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Velu tev laimi, kas nebeidzas.
Mirklus, kas dara bagatakus.
Darbu, kas specina.
Uzvaru, kas iedvesmo.
Veiksi, kas nepamet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šim vakaram- spožākās zvaigznes,
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri .....! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš skan, Zvaniņš skan.
Policija brauc!
Visi bērni cietumā
Kartupeļus grauž. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve lai iet vienos smieklos,
Biksiņās un gumijniekos.
Buču Tev no sirds es sūtu,
Lai ik dienu prieks vien būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
/L.Bērziņš/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu