29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Valentīndiena / Mīlestība Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Smaidot mīli zēnu,
Smaidot skūpsti to,
Smaidot atņem sirdi,
Smaidot pamet to Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš bļauj ,zvaniņš bļauj,
Terminators brauc.
Nazis nierē ,lode pierē,
Visi bērni kauc. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Makšķernieks ķer sapalu,
Bet izvelk picas gabalu.
Un iznirst vēze vientuļniece,
-Lūdzu lats piecdesmit pieci. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz.
Un sargeņģelis nolaižas
Pie tavas skaistās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ļauj gaismas straumei tecēt sirdij cauri,-
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles!
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi mana cerība,
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunais gads Tev piedod grēkus
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā -
Skaties, Ziemassvētki klāt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielaviņai
Zem ļipiņas melnumiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda...
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties... Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Paliec sveiks skaistulīt
Neaizmirsti atrakstīt.
Adrese tev zināma
Atbilde būs mināma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs
Kaitīgs arī alus!
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu