29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Šajā mirklī - brīdi stāt!
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunais gads.
Kā zvaigzne mirdz,
Un visu dod,
Ko vēlas sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele kā skaidrs avots vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Griezieties, dzirnaviņas,
Daudz laimītes jāpiemaļ;
Lai pietika katru dienu
Visu gadu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev draugi malu malās!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Spožu saules kamoliņu,
Sūtām Tev ar sveicieniņu -
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir sāpes, ko nevar dalīt uz pusēm,
Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu…
Nostājas blakus Tev draugi un klusē
Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zvaniņš skan, Zvaniņš skan.
Policija brauc!
Visi bērni cietumā
Kartupeļus grauž. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lai rozes zem tava lodziņa zied,
Un putniņi uz palodzes dzied.
Jo tu man esi visdārgākais,
Visvērtīgākais un mīļākais. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šajā naktī atver durvis,
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi,
Visiem prieku saujām ber. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.

Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.

Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.

Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.

Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.

Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldieniņas braukšus brauca
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi No saules - spēku, veselību,
No zemes - ziedu bagātību,
No labiem draugiem - mīlestību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu