29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime - gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Upe tek uz rieteņiem
Puika pāri brien
Kule karas ūdenī
Zuši dirsā lien Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Tev laime,
Lai Tev prieks,
Lai zem egles piecsimtnieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa mani mīļi audzinaja pati mamma dubļus brida mani nesa rocinas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sanākušas debesis zied
Un tur pa vidu jūsu mīlestība nāk.
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet!
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas ,kas citiem saka ,
Tam uz meles kaka.
Zila,zala,sarkana,
Ta ir tava pakala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kaut mazu prieku dāvināt ikvienam,
Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.
Tad, starodams caur visām mūža dienām,
Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei veigli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Jānis atlūzis pie pirts-
Salauzta ir viņa sirds.
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu