29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav taču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tik vienu mūžu, Latvija, ar tevi esam!
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev vienmēr Laime smaida
un aiz stūra čaļi gaida! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es nevaru Tev dāvāt rožu smaržu,
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vainadziņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīlai zelta kokle rokā.
Mīlai saules pilna sirds.
Turot viņu ciešā lokā,
Lai tā jūsu dzīvē mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai līgo lepnā dziesma,
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kad maziņi mēs bijām
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē
Pārdevu to krāmu bodē
Tagad jauna mode valda-
Jums no manis buča salda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just,kad paguruši esam,
Kad Tevi atceras,kāds vārdā sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu