29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Labu vārdu katru dienu
Pasacīt kaut tikai vienu!
Labu darbu katru dienu
Padarīt kaut tikai vienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ko Laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai gaišie sapņi piepildās
Un sniega takas nemaldās,
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Atceries to dienu,
Kad tu dzēri pienu:
Gulēji un bļāvi,
Un visiem sevi bučot ļāvi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salavecis apkodies,
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Es iesviedu baltābolu,
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekad nezīmē to, kas ir iespējams nozīmēt.
Nekad nenozīmē to, ko ir iespējams nokopēt
Nekad nekopē to, kas ir iespējams izgriez,
un ievietot, kur vajadzīgs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Lai tā krīze iet vien pupās,
Mums galdā likts būs kupāts.
Treknie kāposti un zirņi,
Badu aizdzīs viens un divi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu