29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Aizelsusies gove skrien,
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!

/ZB/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu jau to zini ka visādi iet
Nez, kur tās nelaimes rodas
Laboties gribas bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns...
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.

Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.

Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.

Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.

Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.

Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam ar pātadziņu tiks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visas naktis-skaistas naktis,
Jāņu nakts-vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pie zaļās egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs,
Lai arī jaunajam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks!
Ik katrai dienai jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt!
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris 1. skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu