29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Izlaidums Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu tiec
Tiem, kas tavās acīs prieku redz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi-
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
/Knuts Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Āfrikā zem banānkoka,
Pogijs sēž sev pimpi moka,
Pimpis saka nē, nē, nē!
Pogijs tikai mastorbē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pie zaļās egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs,
Lai arī jaunajam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks!
Ik katrai dienai jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt!
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Klāt Līgo svētki,
daba kā bez prāta,
gan vībotnes,
gan baltais āboliņš
ir smaržu važas
uzlikuši prātam
un sirds ir kļuvusi
kā dievkociņš.
kur saule novakarā
apmetīsies.
/Kornēlija Apškrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja spārniem steidzas gadi,
Ikviens no viņiem tevi skar.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar,aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
(I.Skapste) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tos skaistos sapņus,
kas klusi sirdī mīt,
Tos krietnos darbus,
kas ceļā būs jau rīt,
Lai Jaunais gads
jums palīdz piepildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz.
Un sargeņģelis nolaižas
Pie tavas skaistās sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads nes īstu laimi
Un jaunus sapņus īstenībā vērš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu