29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lai rozes zem tava lodziņa zied,
Un putniņi uz palodzes dzied.
Jo tu man esi visdārgākais,
Visvērtīgākais un mīļākais. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šī ir tava dieniņa
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ne sniegputeņi,nedz ar' aukstie vēji,
Lai nespēj tavu smaidu sejā dzēst.
Jo visam, kam tu prieku sirdī sēji,
Pat leduspuķei, ziedos uzziedēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.

Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam - ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām - asras lejam.

Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ir jāiet pa kupenām brist
Gar dzīvības kokiem laukā…
Tieši šonakt var zvaigzne krist
Laimes lejamā traukā… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekad nezīmē to, kas ir iespējams nozīmēt.
Nekad nenozīmē to, ko ir iespējams nokopēt
Nekad nekopē to, kas ir iespējams izgriez,
un ievietot, kur vajadzīgs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēlu laimi,
Vēlu prieku
Vēlu lielu desmitnieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Neteic man, ka skaisti vārdi lieki,
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu