29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Smieklīgie pantiņi Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kad pumpuri mostas
Un raisās no prieka,
Divas dvēseles tiekas
Tai laimīgā vietā,
Kur strauti čalo
Un putni dzied
Tām divatā turpmāk
Būs nolikts iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā laimes asaras baltas
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Vienā zābakā bez zoles,
Šis uz moča taisa spoles.
Liedagā ja viņš tāds brauktu,
Visi viņam "URRĀ! "sauktu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ziemassvētki,
Un egļu smarža liega...
Nāk Jaunais gads,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai gaišie sapņi piepildās
Un sniega takas nemaldās,
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Dus Rīga paģirainā snaudā -
Nav tautas laime, tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties,
Un šodien atkal nepiekosties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

***

Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Nevaru brokastot,jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ir valentīndiena...
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tu smirdi
Tu pirdi
Tu bojā manu sirdi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu