29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Dievs,šai svētā, klusā naktī
Ļauj man Tevi lūgties tā,
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā.
Jūs,kas svešās zemēs klīstat
Dedziet sveces, dedziet tās
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vai Tu zināji,ka vārdiņš Tavs
Kalendārā skaistākais?
Nebūtu tur vārda tava,
Zustu kalendāra slava! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien Tava diena pāri visam mirdz,
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds.
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ir dzīve tā ka kā katls kūpošs,
Kur katrs kumosu sev rod,
Tev bērni sagādā gan rūpes,
Bet toties stresu noņemt prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis
Aicinot līdzi kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena siventiņam,
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Bitītei meitiņai
Abām viens labumiņš,
Bitītei skriet ziediņos,
Meitiņai darbiņos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Pirmie kopīgi sagaidītie saules rieti,
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sanācieti, Jāņa bērni, Līgo, Līgo,
Te ir laba līgošana, Līgo,
Te ziedēja dāboliņis, Līgo, Līgo,
Deviņāmi lapiņāmi, Līgo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīvē ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasasras debesīm! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Priecīgi un smaidu sejā
Jauno gadu sagaidīt!
Stipriem, drošiem visos vējos
Atkal gadu aizvadīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu