29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Ziemassvētki Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kāds puisītis mīlēja skuķīti
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Rudens tas ir skolas laiks
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ne mušiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuliņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V.Mežnora/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kad pumpuri mostas
Un raisās no prieka,
Divas dvēseles tiekas
Tai laimīgā vietā,
Kur strauti čalo
Un putni dzied
Tām divatā turpmāk
Būs nolikts iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana IIr viegli mūža pirmie soļi,
Kad zaigo agrais dzīves rīts:
Vēl negrauž ceļa cietie oļi,
Vēl jūdžu tālums nepazīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sanāciet, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu,
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība,kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzeltenais mēnestiņš
Ripo pa gaisu
Zaļajās eglēs meklē
Dāvanu maisu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai visi ceļi balti,
Kur savu soli liec,
Ar domām apgarotām,
Lai Jauno gadu sāc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis stāv un acis bola,
Viņam iesprūdusi ola:
Zvēru es pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu