29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko darāt, lai Jums sokas
Un lai nepagurtu rokas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visi vel tev šo un to,
Mēs tev vēlam visu labāko,
Ar torti pieesties,
Un ar šņabi piedzerties!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Lai tev laime
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Dziļā mežā pašā vidū
Rūķis Ziemassvētkus svin,
Sniegbaltīte pušķo čožu,
Salavecis daiktu trin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā Gadā dzerot šampi,
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaigznes.

Ko rūķītis dara,kad zēniem
Un meitenēm acis ciet?
Varbūt pats laižas snaudā lēni
Vai vientulīgs staigāt iet?

Nav laika, lai snaustu vai skumtu,
Viņš acu neaizver:
Viņš ar tauriņu tīklu uz jumta
Krītošas zvaigznes ķer. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
ikvienam nes debesu gaišumu.
Lai nākamais gads ir bagāts ar labām
domām, darbīgām dienām un
priecīgiem atelpas brīžiem.
Lai mūsos mājo un valda godaprāts,
neatlaidīga griba saprasties,
paciest un palīdzēt
Būs arī Jaunā gadā rūpju stundas garas
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja dzīve būtu tik skaista,
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu