29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Rupjie pantiņi (18+) Sūda rūķis pimpi spaida
Savu mazo bērnu gaida
Sniegbaltīte kājas pleš
Lai tas balto iekšā dveš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs.

Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.

Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.

Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā galā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es tev ko teikšu,
Tici vai nē -
Brīnumu pilna
Ir pasaule.
Saulesstars rītausmā,
Uzplaucis zieds,
Putna dziesma
Un saulesriets..
Mīla, kas apbur,
Drauga smaids,
Tiko dzimuša
Bērna vaigs.
Prieka asaras.
Uzvaras prieks,
Pirmie skūpsti
Un pirmais sniegs...
Paskaties apkārt,
Tici vai nē -
Brīnumu pilna
Ir pasaule!
(R.Andersone) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!

Lai tā Jūsu mazdēliņš
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liels, tad būs viņš
Saules takas minējiņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Šokolāde, kūkas, rieksti,
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es pidzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu