29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Smieklīgie pantiņi Lieli meži, mazi meži
Tajos mežos dzīvo eži
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Salatētis rāja Rūdi,
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Man pie Tevis patīk viss kas,
Mati, pupi arī ciskas.
Vai Tu smejies vai Tu pirdi,
Tas man nekustina sirdi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Stāv, stāv nenolaižas,
Saulīt vēlu vakarā.
Ir tik tumš ka nevar iebāst,
Rokas bikšu kabatā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Dzimšanas diena šodien TEV. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I.Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tur Ziemassvētku roze
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu