29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jaunais gads Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki … Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.

Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!

„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…

/A. Saulietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev rītos nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Sen jau es šo dienu gaidu,
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšan`s dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sisties pistie tas nav grēks
tas ir mīlestības spēks
bet tā bērnu dzemdēšana - īsta pežas bendēšana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārds tiek dots, kad dzīvi sākam
Katru dienu daudzināts.
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu