29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Patiesu draugu meklē un skaties
Pelēkās, drūmās ,lietainās dienās,
Skaties un redzēsi - liels un patiess
Viņš no pagalma puses ienāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Atkal gadiņš plecos vēlies,
Arī tas vēl nav nekas,
Ja ir darbs un dzīvesprieks,
Tev šie gadi tīrais nieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?

/Rainis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusi jo klusi kāda zvaigzne tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro.
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Huligāns pie suņa astes
Piesien divas koka kastes
Suns nu rej un suns nu rājas
Nokož huligānam kājas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir aiztraukuši gadu spieti,
Ir ziedu, viršu medus vākts,
Un, pārlūkojot gadu kāres,
"Tīrs dzintars!" varam secināt.
/V.Mežnora/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.

/A. Skujiņa/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

/Leonīds Breikšs/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu