29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai baltas sveces logā midz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Svētā Valentīna naktī,
Kūtri kūpot sveces daktij,
Meitas aizrautīgi zīlē,
Vai būs kāds, kas viņas mīlē.

Viena vēlas vīru staltu,
Un ar mersedesu baltu,
Lai tam allaž nauda ķešā,
Tā, lai nepaliktu bezšā...

Otra vēlas spēkavīru
Vienmēr smaržīgu un tīru,
Lai tam vienmēr skaidrs prāts,
Lai ir galants, akurāts.

Valentīns nu kasa pauri,
Kā to visu dabūt cauri?
Stalti, smuki, bagāti
Sen jau visi precēti...

Katrai iedos tādu veci,
Kuram galva ir uz pleciem,
Un vēl gultā ir kas tāds,
Par ko meitām lustīgs prāts
(R.Andersone) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai ziemassvētkos prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tici draugs meitenei vienai,
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai sirds iet tev kā pulkstenis
Un klausa rokas, kājas.
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu man jautā ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu