29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Lieldienas Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Ābolu laiks atnāca apaļš.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien
Un tavā dzīves pavedienā
Mezglu...(gadi) reizes sien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīlestība - skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ne vien tad, kad sirds lūzt sāpēs,
Vajag kādu, kas glāstīs un skaus.
Reizēm,kad cilvēks grib klusēt,
Līdzās ir vajadzīgs draugs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kā es gribētu būt tev blakus,
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.

Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.

Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man ir tikai viena sirds
Divas acis kuras mirdz
Dvēsele, kas mīlēt lik
Vai ar to Tev nepietiek? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs pa lauku brien,
Krievu kedas kājās.
Skriesim visi skatīties,
Vai tam visi mājās Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Saki puisīt kāpēc tā?
Man par tevi jādomā,
Diena aust un atkal tumst
Mana sirds pēc tevis skumst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu