29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Jāņi / Līgo svētki Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt savā patiesībā drošai,
Būt skaistai tā kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj` sedlus, dabūj` zirgu,
Dabūj` skaistu pi...iņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēd un dzeri,
Lai vairāk sveri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
(E. Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve lai iet vienos smieklos,
Biksiņās un gumijniekos.
Buču Tev no sirds es sūtu,
Lai ik dienu prieks vien būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā
Lai staro patiess prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Klusi cerībā es gaidu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Paskaties augšā - naksnīgajās debesīs.
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt.
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Atnāk dienas, aiziet dienas -
Gadi vijas gredzenā.
Rūpju dienas, laimes dienas -
Visas vienā kamolā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Skujiņām smaržot,
Svecītēm degt.
Svētku priekam
Ikdienu segt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu