29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.

Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.

Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ko lai vēlu?-tāpēc saku:
Allaž pārpildītu maku,
Būt par godājamu kungu,
Biksēs nēsāt stīvu "rungu"! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ikkatru mirkli - lielu, mazu,
Ietin dzīves kamolā,
Lai tie, kad tālāk dzīvē iesi,
Vērptos lielā paklājā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ja tu redzi tumšā naktī
Divas mazas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs -
Mīļās, labās draudzenes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Aizelsusies gove skrien,
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!

/ZB/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Strādā tā, it kā tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz tevi neviens neskatās,
Dzīvo tā, it kā uz zemes būtu paradīze,
Mīli tā, it kā tev nekad nebūtu darīts pāri! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Es tev dodu vienu blusu,
Ko tev turēt kabatā,
Ja tu mani aizmirsīsi,
Lai tā iekož dibenā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu