29. Septembrī vārda dienu svin


Miķelis
Mikus
Miks
Mihails

Vārda dienu 29. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jumis, Maikls, Maiks, Mihaela, Mihaels, Mihailina, Mihalina, Mihalīna, Mihaļina, Mikaela, Mikaels, Mikalina, Mikēle, Mikija, Mikijs, Mikuss, Miķēlis, Mišela, Mišels

Vārdu skaidrojumi.

Miķelis - Zemes romantiķis. Labsirdīgs, izveicīgs un nebīstas atsegt savu patieso dabu. Jūtu un gara dedzība, ilgas pēc skaistām attiecībām, cēls patoss un aizrautība raksturo Miķeļa dabu. Viņam piemīt arī latviešu zemnieka viltība. Mikus - Par spīti neatkarīgajam raksturam, vi­ņam nepieciešams atbalsts, taču Mikus zina, ka pa­nākumi gūstami zvērīgā darbā. Darbības nerimtība un principialitāte virza Miku pa labklājības ceļu.

Mihails - Drosmīgs un radošs talants. Viņam piemīt gaume un izsmalcinātība. Noslēpumains rak­sturs, par kuru var izvirzīt tikai minējumus. Kā šķeti­nās Mihaila mūžs, to zina vienīgi viņš pats. Dažkārt Mihails piemirst, ka spēks nerodas no šau­bām, sacelšanās vai ņirgām, tas aug no mīlestības.

Miks - Reāls, veikls, oriģināls un sakarīgs sava amata meistars. Nekad necenšas būt avantūrists, bet zina, ka dzīvi nedrīkst lieki sarežģīt. Ir brīvs un atrai­sīts jebkurā sabiedrībā.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


29. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Miķeļi (Apjumības)
    Miķeļi ir ziemas sākuma svētki. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
    Raksturīgākā appļāvību tradīcija ir Jumja ņemšana, kas ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt Jumja labvēlību arī nākamajā gadā.

    Kad pļauja tuvojās uz beigām, kopā sanāca liels ļaužu pulks ar barvedi, kas varēja būt gan saimniece, gan dūšīgākā pļāvēja, kas visus vadīja rituālajā Jumja ņemšanā. Neiztrūkstošs atribūts bija barvedes stebere (falla imitācija). Jumja ņemšanai ir divi visbiežāk sastopamie paņēmieni. Senākais, kas sastopams arī pie citām Eiropas tautām, ir šāds: tika atstāts neliels labības kūlītis, kurā bija paslēpies Jumis. To sasēja mezglā, nolieca pie zemes un uzlika virsū akmeni. Ticēja, ka tādējādi Jumis pārziemos tīrumā un nākamajā gadā dos laukiem svētību. Jaunāks paņēmiens ir pļaujas laikā savākto Jumīšu (t.i. uz viena stiebra divu saaugušu vārpu) savākšana un iepīšana vainagā. Tika darināta arī josta, bet tā vairāk bija izplatīta Latgalē. Vainagu Jumja saņēmēja parasti nesa mājās un lika galvā saimniecei, bet jostu sēja ap vidu saimniekam.
    Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās dienās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu, naudu, ko pēc tam paņem nabagi. Ziedojumi minēti arī jaunāko laiku ziņās. Daļa no tiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
    Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās.

    Autors: www.liis.lv
  • Brunejas neatkarības diena

29. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1518 - itāļu mākslinieks JAKOPO "TINTORETTO" ROBUSTI
1547 - DONA KIHOTA autors MIGELS DE SERVANTESS
1758 - leģionārais angļu admirālis HORĀCIJS NELSONS
1884 - latviešu rakstnieks ROBERTS SĒLIS
1901 - itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis ENRIKO FERMĪ
1912 - itāļu kinorežisors MIKELANDŽELO ANTONIONI
1904 - krievu rakstnieks NIKOLAJS OSTROVSKIS
1935 - viens no rokenrola dižgariem DŽERIJS LĪ LŪISS
1942 - izcils džeza vijolnieks ŽANS LUKS PONTĪ
1943 - poļu politiķis LEHS VALENSA
1963 - PRIMUS līderis LESS KLEIPŪLS
Vārda diena Vārda dienu vajag svinēt
Otrā dienā lai var minēt-
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru.
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tā kā ceļa stabiņi baltie, bez mitas
Mūsu dienu jūdzes un minūtes steidz.
Kā tu vari domāt, ka dodos pie cita,
Ja pie tevis es neesmu ne reiz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Hej,tu vecais āzi
Nāc un pīpē zāli,
Ja tu nepīpēsi to,
Dabūsi ar līkāko! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien tev tas lielais gods
Ir no taviem senčiem dots.
Un nav no svara kā tu jūties
Tev jāprotas ir uzstāties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam aparāts,
Vistiņas tik saldi smēja,
Zaķis krūmos olu dēja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tik draudzība dzivē
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr ir kas gaida,
Kas mīļi pretī smaida,
Kas pažēlo un piedod,
Un drauga roku iedod! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Šodien tikai labas domas
Un lai arī laba oma
Neskādē ne sals ne sniegs
Sejā redzams tikai prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa mani mīļi audzinaja pati mamma dubļus brida mani nesa rocinas Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai stāv tā mūžīgi,
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) zvaniņš skan zvaniņš skan
teroristi brauc
paceļ kāju apmīž māju
visi bērni kauc sauc JĒ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu